Foto Didzis Grodzs PIESAKIES MUZEJA APMEKLĒJUMAM VAI REĢISTRĒJIES PASĀKUMAM!

Rūpējoties par drošu muzeja apmeklējumu, pirms došanās uz muzeju vai tajā notiekošu pasākumu aicinām veikt rezervāciju. Ieejas biļete būs jāiegādājas muzejā.

Reģistrējies šeit:

Andreja Upīša memoriālais muzejs (dzīvoklis) Rīgā: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/59/91/527

Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/61/93/529

Jāņa Akuratera muzejs: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/63/95/531

Krišjāņa Barona muzejs: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/67/99/535

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543

Ojāra Vācieša muzejs: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/69/101/537

Raiņa muzejs “Jasmuiža”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/65/97/533

Raiņa muzejs “Tadenava”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/77/109/545 

Raiņa un Aspazijas māja: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/71/103/539

Raiņa un Aspazijas vasarnīca: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/73/105/541


Ķiršu kauliņu komētas_web RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJA AICINA UZ MŪZIKAS UN DZEJAS SIMBIOZI “ĶIRŠU KAULIŅU KOMĒTAS”

2020. gada 13. augustā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks koncerts-dzejas lasījums “Ķiršu kauliņu komētas”, kurā ansamblis “Trio Tresensus” (Līga Griķe, Aigars Raumanis, Uģis Upenieks) un dzejnieks Rihards Ošenieks radīs īpašu atmosfēru, veidojot mūzikas un dzejas simbiozi.

Koncerta-dzejas lasījuma programmu veido ne tikai jaunākās paaudzes latviešu komponistu skaņdarbi, bet arī improvizācijas, kas rodas, mijiedarbojoties dzejnieka Riharda Ošenieka vārdiskiem eksperimentiem, meklējumiem un jau uzrakstītiem tekstiem un Trio Tresensus muzikālajām idejām. Koncertprogrammas centrālo asi veido Laura Gata Žarinova deviņu miniatūru cikls, kas sevī ietver minimālisma manierē izteiktas sajūtas, ritmiskus rēbusus, kā arī intonācijas no latviešu tautas mūzikas kodola. Sākotnēji miniatūru cikls rakstīts klavierēm, bet Lauris Gatis Žarinovs izveidojis aranžiju īpaši “Trio Tresensus” sastāvam, tādējādi piešķirot tam jaunas dimensijas un krāsas.

“Trio Tresensus” – trīs sajūtas, kuru sintēze ieved vēl neatklātā skaņu pasaulē. Kopš 2015. gada decembra trīs radoši un talantīgi mūziķi – koklētāja Līga Griķe, saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Uģis Upenieks – apvienojušies muzikālā piedzīvojumā, meklējot jaunas krāsas, izjūtas un skanējumu. Ansamblis piedalījies nozīmīgos festivālos – “Zauera ērģeļu vasara”, “Kokļu skaņas ziemas mirdzumā”, “Vadātājs”, mākslas festivālā “Cēsis” uzstājies Mazajā Ģildē, Sv. Pētera baznīcā, Sv. Ģertrūdes baznīcā, Kalnciema kvartālā, kā arī citur Latvijā un ārpus tās robežām. “Trio Tresensus” piesaistījis vairāku mūsdienu latviešu komponistu uzmanību, šim unikālajam sastāvam veltīti seši darbi, to starpā arī komponista Andra Vecumnieka opuss. Trio labprāt sadarbojas arī ar komponistiem-vienaudžiem, lai ne tikai meklētu jaunas iespējas un krāsas mūzikā, bet arī popularizētu latviešu jaunākās paaudzes komponistu daiļradi. Trio repertuārā arī pašu aranžēti darbi – no tautas dziesmām un baroka pērlēm līdz minimālismam un ritmiskai mūsdienu mūzikai.

Dzejnieks Rihards Ošenieks absolvējis Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas humanitāro zinātņu programmu 2019. gadā un pašlaik studē Latvijas Kultūras akadēmijā, apakšprogrammā “Kultūras un mākslu studijas”. 2018. gadā piedalījies Literārās akadēmijas 70. Jauno un iesācēju autoru seminārā un apmeklējis dzejas meistardarbnīcas, ko vadīja Ronalds Briedis un Māris Salējs. 2019. gadā ieguvis diplomu par dzejas meistardarbnīcas noslēguma kopu “Sviedri”.
2017. gadā Rihards Ošenieks piedalījies un uzvarējis “Poetry Latvia” rīkotajos dzejas pasākumos “Dzejas slams”. 2019. gadā piedalījies dzejas lasījumā “Sausais atlikums” Ojāra Vācieša muzejā, Dzejas dienu programmas pasākumā “Soduma festivāls”, kā arī organizējis un piedalījies multimediālā dzejas performancē “7” Raiņa un Aspazijas muzejā. 2019. gadā Rihards Ošenieks piedalījies Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” ciklā “Jaunie vārdi”.

Vairāk informācijas: Elvīra Bloma, tel.: 26912310; elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv.

Ieeja maksa: 2,00 eiro,
skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1,50 eiro.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


sienaži sisina, perkons iet, turi savam suni muti ciet_web OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS AICINA UZ KURZEMES DZEJAS DIENU IESKAŅAS VAKARU

Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) 8. augustā plkst. 15.00 aicina uz Kurzemes dzejas dienu ieskaņas sarīkojumu “Sienāži sisina, pērkons iet, turi savam sunim muti ciet!” Sarunu un dzejas vakarā viesosies trīs dzejnieces no Tukuma.

Gaidot 22. Kurzemes dzejas dienas, kas šogad norisināsies Tukumā, Ojāra Vācieša muzeja dārzā gaidāma tikšanās ar trim Tukuma dzejniecēm:
Baibu Talci – dzejnieci, publicisti, literatūras un mākslas pasniedzēju;
Intu Riekstiņu – uguns un Austras dziesmu vārdotāju;
Sarmu Upesleju – dzejnieci un dziesmu tekstu autori.

Pasākuma laikā tiks prezentēts Tukuma literārais almanahs “Kungs Tukums”, un varēs iegādāties autoru grāmatas.

Kurzemes dzejas dienu vēsture sākas 1999. gadā, kad dzejnieka Olafa Gūtmaņa iedvesmotas, Kurzemes Dzejas dienu krustmātes Aijas Bumbieres radītas un Ventspils pilsētas atbalstītas notika pirmās Kurzemes Dzejas dienas Ventspilī. Un tā ik gadu dzejas cienīgā ritmā mainās Ventspils, Kuldīga, Talsi, Tukums, Saldus un Liepāja.

Vairāk informācijas: Dace Micāne-Zālīte; + 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Ieejas maksa: 2,00 eiro.
Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1,50 eiro.

Memoriālo muzeju apvienības un Ojāra Vācieša muzeja rīkots publisks pasākums.
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Jasmuižas cepļa kurināšana RAIŅA MUZEJS JASMUIŽA AICINA UZ CEPĻA KURINĀŠANAS SVĒTKIEM

Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā–ceplī Jasmuižā (Preiļu novads, Aizkalne) 7. un 8. augustā notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas pasākums. Šogad muzejs aicina ne tikai uz keramikas cepļa kurināšanu un atvēršanu, bet arī uz brīvdabas kino vakaru un tikšanos ar spēlfilmas “Piļsāta pi upis” radošo komandu.

Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā-ceplī 7. un 8. augustā notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas un atvēršanas pasākums. Cepli kurinās Tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” dalībnieki. 7. augustā keramiķi ar saviem apdedzināšanai sagatavotajiem māla traukiem piepildīs cepli, un ap pusdienlaiku, sākot no plkst. 14.00, to iekurinās. Kamēr ceplis kurēsies, vakara gaitā būs iespēja aprunāties ar podniekiem, vērot cepļa kurināšanas procesu un vēlā vakarā – lielo liesmu. Cepļa kurināšanas pasākumu būs iespēja apmeklēt līdz pusnaktij.

7. augustā vakarā plkst. 20.30 noritēs tikšanās ar mākslinieci Ievu Jurjāni. Muzejā šobrīd aplūkojama izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”, kurā eksponētas mākslinieces Ievas Jurjānes ilustrācijas.

Savukārt plkst. 21.30 apmeklētāji aicināti uz brīvdabas kino vakaru Jasmuižas parkā, kur būs iespēja noskatīties režisora Viestura Kairiša spēlfilmu “Piļsāta pi upis” (“Pilsēta pie upes”), kas uz ekrāniem nonāca šī gada janvārī. Pirms filmas demonstrēšanas būs tikšanās ar tās režisoru Viesturu Kairišu, mākslinieci Ievu Jurjāni un galvenās lomas atveidotāju Dāvi Suharevski.

8. augustā plkst. 11.00 notiks keramikas cepļa atvēršana un svaigi apdedzināto, vēl karsto, krāšņi glazēto trauku izņemšana. Būs iespēja darbus arī iegādāties.

Pirms cepļa atvēršanas notiks viktorīna – jautājumi par muzeju, Latgales keramiku, tās tapšanas niansēm, vēsturi, formām, glazūrām. Par pareizām atbildēm – balvas. Viktorīnu vadīs podnieks un TLMS “Rēzeknes apriņķa podnieki” vadītājs Andris Ušpelis.

Par muzikālo noskaņu gādās Aizkalnes sieviešu vokālais ansamblis.
7. augusta pasākumos ieeja bez maksas.

Ieejas maksa 8. augustā keramikas cepļa atvēršanas pasākumā un muzejā – pieaugušajiem 2,00 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,00 eiro.

finansējums

 

 

 

 

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Gaujas straumē BRĪVDABAS KONCERTS “GAUJAS STRAUMĒ” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

Turpinot Ojāra Vācieša muzejā aizsākto sarīkojumu ciklu “Vācietis un laiks”, 29. jūlijā plkst. 18.00 muzeja dārzā notiks īpaši Gaujas tēmai veltīts brīvdabas koncerts un sarunu vakars “Gaujas straumē”.

Brīvdabas koncertā “Gaujas straumē” muzicēs koklētāja Latvīte Cirse, izpildot savas kompozīcijas un tautasdziesmu apdares no pirmā solo albuma “Mana kokle” (2020) un topošā šūpuļdziesmu albuma. Savukārt muzeja dārzā eksponētās mākslinieces Sandras Strēles gleznas, kā arī viņas vadītās Jaunpiebalgas mākslas skolas darbu kolekcija aicinās iepazīt dažādos Gaujas tēlus, izpausmes un upes radītās emocijas vizuālos darbos. Vakaru vadīs muzeja speciāliste Dace Micāne-Zālīte.

Koncertā skanēs Ojāra Vācieša dzeja par Gauju no dzejoļu cikla “Gaujas vasaras serenādes”. Cikls (1974–1979) ir sava veida radīta kinematogrāfiska dzejas skice, kurā cilvēks un mītiskais, kas sastopams Gaujā un ap Gauju, savijas kopīgā dzejas un dabas ainavā. Daba Ojāra Vācieša dzejā ir nemitīgi klātesoša, bet upe Gauja ieņem dievinātas un mitoloģizētas būtnes vietu dzejnieka poētiskajā kartē. Koncertā izskanēs arī Ojāra Vācieša balss ieraksti – dzejoļi par Gauju, no nesen muzejā izdotā dzejnieka balss ieraktsu krājuma CD “Runā Ojārs Vācietis”.

Turpinot muzeja iesākto šīs vasaras tēmu “Ojārs Vācietis un Gauja”, muzeja zālē aplūkojama arī četru mākslinieku – Lienes Kainaizes, Guntas Brakovskas, Aijas Princes, Andreja Bovtoviča – gleznu izstāde “Dievs bija iemīlējies, pasaulē laizdams Gauju”. Izstāde aplūkojama līdz 29. augustam.

Latvīte Cirse (1985) uzsākusi muzikālās gaitas Madonas folkloras kopā “Vērtumnieki”, pēc mūzikas skolas turpinājusi studijas Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā koncertkokles specialitātē. Studējusi arī Sibeliusa Mūzikas akadēmijā Helsinkos ERASMUS programmas ietvaros, apgūstot koncertkanteles spēles tehnikas un etno kanteles spēles dažādos paņēmienus. Latvīte ir piedalījusies dažādos starptautiskos konkursos un festivālos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā un Somijā, spēlējot gan koncertkokli, gan etnogrāfisko kokli. 2020. gada janvārī Latvīte izdevusi savu pirmo minialbumu “Mana kokle”.

Sandra Strēle (1961) absolvējusi Tallinas Mākslas institūtu. No 1994. gadā piedalās grupu izstādēs Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Amerikā, Zviedrijā. Laikā no 1992. gada tapušas 12 tematiskas personālizstādes. Mākslā aplūko pasauli un cilvēku un simbolu un tēlu, pievēršoties visuma kārtībai un cilvēciskajām vērtībām. Paralēli savai profesionālai darbībai Sandra Strēle akadēmiskās zināšanas mākslā tālāk nodod jaunajai paaudzei Jaunpiebalgā. Vairāk nekā 25 gadus darbojas Sandras izveidotā Jaunpiebalgas mākslas skola un nesen nodibinātā Lietišķās un tēlotājas mākslas studija “Piebaldzēni”.

Vairāk informācijas: Dace Micāne-Zālīte; + 371 67619905, + 371 67614015; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

Projekts tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Pasākums notiek sadarbībā ar Pārdaugavas radošo centru un fondu “Initium”

Ieeja maksa: 2,00 eiro,

skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1,50 eiro.


Kaļķu ielas sākums ap 1910. gadu JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU “RŪDOLFA BLAUMAŅA DZĪVE RĪGĀ”

4. jūlijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Rūdolfa Blaumaņa dzīve Rīgā”.

Jau 12 gadu vecumā Rūdolfs Blaumanis uzsāka dzīves gaitas Rīgā. Skolas laikā topošais rakstnieks dzīvoja pansijā, bet vēlāk ik pa laikam īrēja kādu dzīvokli vai istabu. Viena no zināmākajām Blaumaņa dzīves vietām bija pie gleznotāja Jaņa Rozentāla Alberta ielā 12-9, kur rakstnieks ar pārtraukumiem nodzīvoja pēdējos divus mūža gadus. Lai gan Blaumanis vislabprātāk rakstīja dzimtajos Ērgļos, Braku mājās, tomēr pilsēta rakstnieku vilināja ar savu kultūras un sabiedrisko dzīvi. 33 gadu laikā Blaumanis bija atradis gan iecienīto vietu, kur baudīt kūkas, gan pastaigu vietas, neiztrūkstošs bija arī teātra apmeklējums. Par rakstnieka sadzīves sīkumiem atmiņās dalījušies draugi, kas reizēm kopā ar Blaumani īrējuši dzīvesvietu.

Aicinām sestdien, 4. jūlijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par rakstnieka ikdienas dzīvi pilsētā, apmeklējot tematisko ekskursiju “Rūdolfa Blaumaņa dzīve Rīgā”. Ekskursijas laikā būs iespējams apskatīties Blaumaņa istabu, kur viņš mita no 1906. līdz 1908. gadam, kā arī aplūkot Jaņa Rozentāla ģimenes mājokli.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.

Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.


Ilustrācija: Ieva Jurjāne RAIŅA MUZEJS “JASMUIŽA” AICINA UZ IZSTĀDI „NEGAIDĪTI PRIEKŠMETI RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKĀ”

No 1. jūlija līdz 31. oktobrim Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) aicina uz izstādi „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Tā stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

Izstāde ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

Izstāde jau bijusi eksponēta Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, bet nu aplūkojama arī Latgalē – Raiņa muzejā “Jasmuiža”.

Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli.
Izstādi veidojuši:
Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas;
Gints Mālderis un „Dizaina informācijas centrs” – dizains;
Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts.

Vairāk informācijas:
Raiņa muzejs “Jasmuiža” speciāliste Solvita Kleinarte:
+371 65329313; +371 29427554;+371 29487589; jasmuiza@memorialiemuzeji.lv;

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Rokdarbi caur laika lokiem ANDREJA UPĪŠA MUZEJS SKRĪVEROS AICINA APLŪKOT VIENAS DZIMTAS ROKDARBUS IZSTĀDĒ “ROKDARBI CAUR LAIKA LOKIEM”

No 19. jūnija līdz 31. jūlijam Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri) aicina uz izstādi “Rokdarbi caur laika lokiem”. Tajā aplūkojami Zintas Grundšteinas dzimtas rokdarbi, kurus darinājušas desmit sievietes trīs paaudzēs.

Izstādē ir aplūkojami rokdarbi no Billeru, Ekmaņu, Vībotu un Auguļu ģimenēm – desmit sieviešu darbi trijās paaudzēs. Šīs dzimtas sieviešu pūra lādēs glabājas dvieļi ar tamborētām mežģīnēm un izšūtiem uzrakstiem, austi galdauti, gultas pārklāji un segas, izgreznoti priekšauti un spilvendrānas. Viens no senākajiem izstādes eksponātiem ir Marijas Vībotes 19. gadsimta beigās darinātā sienas segas, kurā uz vilnas auduma pamata ar dziju izšūti ziedi.

Zinta Grundšteina, dz. Vībota (1940), ir rokdarbniece. Nākusi no ģimenes, kurā visas sievietes līdztekus darbam saimniecībā vai valsts darbā ir audušas, izšuvušas, adījušas, tamborējušas, mezglojušas, lai darinātu kuplajai ģimenei nepieciešamās lietas un rotātu dzīves vidi.

Zintas iepazīšanās ar rokdarbiem un etnogrāfiju sākās Rīgā 1981. gadā Tautas lietišķās mākslas studijā “Rītausma” (vadītāja Biruta Kolisovska).

Atgriežoties Zaubes “Salzemniekos”, 2006. gadā viņa izveido Zaubes pagasta lietišķās mākslas pulciņu “Trejdeviņi”. 10 gadu laikā Zintas vadībā pulciņā tiek realizēti mācību projekti zīda apgleznošanā, filcēšanā, mezglošanā, adīšanā, aušanā, dažādās tamborēšanas tehnikās un keramikā. Pulciņa 20 dalībnieku darbi guvuši atzinību izstādēs Zaubē, Mālpilī, Nītaurē, Rīgā, un divi darbi uzņemti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā.

Rokdarbu darināšanā zināšanas gūtas no rokdarbu žurnāliem, piemēram, no 20. gadsimta 30. gadu izdevumiem “Zeltene”, “Mājas Draugs”, “Sievietes Pasaule”, kā arī padomju laiku ikgadējā kalendāra sievietēm un žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete”. Neskaitāmas idejas smeltas arī no rokdarbu grāmatām.

Šajā izstādē apskatāmi četri Zintas darbi: priekšauts “Ja nav šujmašīnas” (darināts Rīgā 1981. gadā), grīdas (izmantojama arī kā sienas) sega no smalkas akrila dzijas, no balta lina auduma strēmelēm austa grīdas sega (izmantojama arī kā sienas) un dekoratīvs spilvens.

Zintas vecmāmiņa Minna Ekmane, dz. Billere (1875‒1956), un vecmāmiņas māsa Līze Billere nākušas no Allažu pagasta, kādu laiku dzīvojušas Akenstakas muižā.

Izstādē eksponēti pieci Minnas Ekmanes darbi – vilnas (šatiera) sega, dvielis ar monogrammu un tamborētu mežģīni un trīs sedziņas; no Līzes Billeres veikuma eksponēts ar monogrammu un tamborētām mežģīnēm abos galos rotāts dvielis.

Minnas Ekmanes četras meitas – Milda, Lilija, Anna un Lucija ‒, dzīvojot Zaubes pagasta “Salzemniekos”, mantotās rokdarbu iemaņas papildināja pie pieredzējušas kaimiņu audējas.

Zintas Grudšteinas māte Milda Vībote, dz. Ekmane (1912‒1989), 1929. gadā beigusi Rīgas apriņķa Nurmižu divgadīgo Lauksaimniecības skolu, kurā apguva arī mājturības kursu un piedalījās mājturības biedrības rīkotajos pasākumos.

No 1956. gada Milda saimniekoja Zaubes pagasta “Salzemniekos”. Tur saglabājusies dzimtas paaudžu pūralāde, kuru mantoja meita Zinta un daļa no tās satura eksponēta šajā izstādē.

Izstādē ir 14 Mildas Vībotes darinātie rokdarbi: priekšauti, tamborētas mežģīnes palagiem, dvieļiem, spilvendrānām.

No Mildas Vībotes vīramātes Marijas Vībotes (1875‒1954) darbiem izstādē ir 19. gadsimta beigās Cesvaines Kraukļu pagastā darināta sienas sega, kas bijusi kā dāvana dēlam Kārlim Vībotam. Uz vilnas auduma pamata ar vilnas dziju izšūti ziedi. Savukārt Kārļa māsa Minna Vībote (1903‒1922) darinājusi dekoratīvu dvieli, kas rotāts ar monogrammu un tamborētu mežģīni (darināts Kraukļu pagastā).

Lilija Augule, dz. Ekmane (1913‒1994), bija dzimtas prasmīgākā audēja. Izstādē eksponēti seši viņas rokdarbi: jaunībā austā gultas sega, dzīves otrajā pusē austais linu galdauts, gultas pārklājs, meldru sienas sega, grīdsega, kurā izmatota kolhozu laika siena ķīpu aukla.

Anna Cimža, dz. Ekmane (1915‒2002). Izstādē eksponēti divi darbi rišiljē tehnikā – virspalags un dekoratīvs dvielis.

Lucija Ekmane (1918‒1946). Izstādē divi viņas izšūtie dekoratīvie dvieļi ar tekstu.

No Mildas Vībotes brāļa Jāņa Ekmaņa sievas Mildas Ekmanes, dz. Strazdes, izstādē komplekts kafijas galdam – tamborēta sedziņa un sešas salvetes (darināti Rojā).

“Saglabāt seno, attīstīt jauno un saudzēt reto!”


Rozentāls_Siena laiks_web JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU “ROZENTĀLU VASARAS”

27. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Rozentālu vasaras”.

Gleznotāja Jaņa Rozentāla ilglaicīgākā dzīves vieta ir Rīga, Alberta iela 12, kur atradās viņa ģimenes mājoklis, bet šodien – māksliniekam veltīts muzejs. Taču vasaras Janis un Ellija Rozentāli visbiežāk pavadīja ārpus pilsētas, Latvijas un Somijas laukos. Rozentāla dzimtā puse – Saldus, Puzenieku muiža Ziemeļkurzemē, Sigulda, Koknese, arī Nummela – ciemats Somijā, kur atradās Ellijas dzimtai piederoša vasarnīca, – tie ir tikai daži no saulaino vasaru pieturas punktiem, un katrs no tiem saistīts ar notikumiem, leģendām un Rozentāla radītiem mākslas darbiem.

Aicinām sestdien, 27. jūnijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par mākslinieku ģimenes vasaras gaitām, piedaloties tematiskajā ekskursijā “Rozentālu vasaras”. Ekskursijas laikā būs iespējams apskatīt gleznotāja Jaņa Rozentāla un Ellijas Forseles-Rozentāles dzīvokli, kā arī paviesoties viņu apakšīrnieka – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabā.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.


Viesistaba. Foto: Gvido Kajons JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU „MĀKSLINIEKU IKDIENA”

20. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Mākslinieku ikdiena”.

20. gadsimta sākumā Alberta ielas 12. nama 9. dzīvoklis bija gleznotāja Jaņa Rozentāla un viņa sievas, somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenes mājoklis. Divu radošo personību dzīvē savijās latviešu un somu kultūras tradīcijas, kas izpaudās gan interjera iekārtojumā, gan ikdienas dzīves ritējumā. Vēstules, atmiņu stāsti un saglabājušās fotogrāfijas liecina par to, ka Rozentālu mājas sadzīve atšķīrās no dzīvesstila, kas valdīja citos 20. gadsimta sākuma pilsoniskās sabiedrības namos.

Aicinām sestdien, 20. jūnijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par mākslinieku ģimenes gaitām, piedaloties tematiskajā ekskursijā “Mākslinieku ikdiena”. Ekskursijas laikā būs iespējams iepazīties ar gleznotāja Jaņa Rozentāla un Ellijas Forseles-Rozentāles dzīvokli, kā arī paviesoties viņu apakšīrnieka – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabā.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.