Foto Didzis Grodzs PIESAKIES MUZEJA APMEKLĒJUMAM VAI REĢISTRĒJIES PASĀKUMAM!

Rūpējoties par drošu muzeja apmeklējumu, pirms došanās uz muzeju vai tajā notiekošu pasākumu aicinām veikt rezervāciju. Ieejas biļete būs jāiegādājas muzejā.

Reģistrējies šeit:

Andreja Upīša memoriālais muzejs (dzīvoklis) Rīgā: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/59/91/527

Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/61/93/529

Jāņa Akuratera muzejs: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/63/95/531

Krišjāņa Barona muzejs: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/67/99/535

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543

Ojāra Vācieša muzejs: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/69/101/537

Raiņa muzejs “Jasmuiža”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/65/97/533

Raiņa muzejs “Tadenava”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/77/109/545 

Raiņa un Aspazijas māja: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/71/103/539

Raiņa un Aspazijas vasarnīca: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/73/105/541


Kaļķu ielas sākums ap 1910. gadu JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU “RŪDOLFA BLAUMAŅA DZĪVE RĪGĀ”

4. jūlijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Rūdolfa Blaumaņa dzīve Rīgā”.

Jau 12 gadu vecumā Rūdolfs Blaumanis uzsāka dzīves gaitas Rīgā. Skolas laikā topošais rakstnieks dzīvoja pansijā, bet vēlāk ik pa laikam īrēja kādu dzīvokli vai istabu. Viena no zināmākajām Blaumaņa dzīves vietām bija pie gleznotāja Jaņa Rozentāla Alberta ielā 12-9, kur rakstnieks ar pārtraukumiem nodzīvoja pēdējos divus mūža gadus. Lai gan Blaumanis vislabprātāk rakstīja dzimtajos Ērgļos, Braku mājās, tomēr pilsēta rakstnieku vilināja ar savu kultūras un sabiedrisko dzīvi. 33 gadu laikā Blaumanis bija atradis gan iecienīto vietu, kur baudīt kūkas, gan pastaigu vietas, neiztrūkstošs bija arī teātra apmeklējums. Par rakstnieka sadzīves sīkumiem atmiņās dalījušies draugi, kas reizēm kopā ar Blaumani īrējuši dzīvesvietu.

Aicinām sestdien, 4. jūlijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par rakstnieka ikdienas dzīvi pilsētā, apmeklējot tematisko ekskursiju “Rūdolfa Blaumaņa dzīve Rīgā”. Ekskursijas laikā būs iespējams apskatīties Blaumaņa istabu, kur viņš mita no 1906. līdz 1908. gadam, kā arī aplūkot Jaņa Rozentāla ģimenes mājokli.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.

Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.


Ilustrācija: Ieva Jurjāne RAIŅA MUZEJS “JASMUIŽA” AICINA UZ IZSTĀDI „NEGAIDĪTI PRIEKŠMETI RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKĀ”

No 1. jūlija līdz 31. oktobrim Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) aicina uz izstādi „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Tā stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

Izstāde ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

Izstāde jau bijusi eksponēta Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, bet nu aplūkojama arī Latgalē – Raiņa muzejā “Jasmuiža”.

Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli.
Izstādi veidojuši:
Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas;
Gints Mālderis un „Dizaina informācijas centrs” – dizains;
Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts.

Vairāk informācijas:
Raiņa muzejs “Jasmuiža” speciāliste Solvita Kleinarte:
+371 65329313; +371 29427554;+371 29487589; jasmuiza@memorialiemuzeji.lv;

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Rokdarbi caur laika lokiem ANDREJA UPĪŠA MUZEJS SKRĪVEROS AICINA APLŪKOT VIENAS DZIMTAS ROKDARBUS IZSTĀDĒ “ROKDARBI CAUR LAIKA LOKIEM”

No 19. jūnija līdz 31. jūlijam Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri) aicina uz izstādi “Rokdarbi caur laika lokiem”. Tajā aplūkojami Zintas Grundšteinas dzimtas rokdarbi, kurus darinājušas desmit sievietes trīs paaudzēs.

Izstādē ir aplūkojami rokdarbi no Billeru, Ekmaņu, Vībotu un Auguļu ģimenēm – desmit sieviešu darbi trijās paaudzēs. Šīs dzimtas sieviešu pūra lādēs glabājas dvieļi ar tamborētām mežģīnēm un izšūtiem uzrakstiem, austi galdauti, gultas pārklāji un segas, izgreznoti priekšauti un spilvendrānas. Viens no senākajiem izstādes eksponātiem ir Marijas Vībotes 19. gadsimta beigās darinātā sienas segas, kurā uz vilnas auduma pamata ar dziju izšūti ziedi.

Zinta Grundšteina, dz. Vībota (1940), ir rokdarbniece. Nākusi no ģimenes, kurā visas sievietes līdztekus darbam saimniecībā vai valsts darbā ir audušas, izšuvušas, adījušas, tamborējušas, mezglojušas, lai darinātu kuplajai ģimenei nepieciešamās lietas un rotātu dzīves vidi.

Zintas iepazīšanās ar rokdarbiem un etnogrāfiju sākās Rīgā 1981. gadā Tautas lietišķās mākslas studijā “Rītausma” (vadītāja Biruta Kolisovska).

Atgriežoties Zaubes “Salzemniekos”, 2006. gadā viņa izveido Zaubes pagasta lietišķās mākslas pulciņu “Trejdeviņi”. 10 gadu laikā Zintas vadībā pulciņā tiek realizēti mācību projekti zīda apgleznošanā, filcēšanā, mezglošanā, adīšanā, aušanā, dažādās tamborēšanas tehnikās un keramikā. Pulciņa 20 dalībnieku darbi guvuši atzinību izstādēs Zaubē, Mālpilī, Nītaurē, Rīgā, un divi darbi uzņemti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumā.

Rokdarbu darināšanā zināšanas gūtas no rokdarbu žurnāliem, piemēram, no 20. gadsimta 30. gadu izdevumiem “Zeltene”, “Mājas Draugs”, “Sievietes Pasaule”, kā arī padomju laiku ikgadējā kalendāra sievietēm un žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete”. Neskaitāmas idejas smeltas arī no rokdarbu grāmatām.

Šajā izstādē apskatāmi četri Zintas darbi: priekšauts “Ja nav šujmašīnas” (darināts Rīgā 1981. gadā), grīdas (izmantojama arī kā sienas) sega no smalkas akrila dzijas, no balta lina auduma strēmelēm austa grīdas sega (izmantojama arī kā sienas) un dekoratīvs spilvens.

Zintas vecmāmiņa Minna Ekmane, dz. Billere (1875‒1956), un vecmāmiņas māsa Līze Billere nākušas no Allažu pagasta, kādu laiku dzīvojušas Akenstakas muižā.

Izstādē eksponēti pieci Minnas Ekmanes darbi – vilnas (šatiera) sega, dvielis ar monogrammu un tamborētu mežģīni un trīs sedziņas; no Līzes Billeres veikuma eksponēts ar monogrammu un tamborētām mežģīnēm abos galos rotāts dvielis.

Minnas Ekmanes četras meitas – Milda, Lilija, Anna un Lucija ‒, dzīvojot Zaubes pagasta “Salzemniekos”, mantotās rokdarbu iemaņas papildināja pie pieredzējušas kaimiņu audējas.

Zintas Grudšteinas māte Milda Vībote, dz. Ekmane (1912‒1989), 1929. gadā beigusi Rīgas apriņķa Nurmižu divgadīgo Lauksaimniecības skolu, kurā apguva arī mājturības kursu un piedalījās mājturības biedrības rīkotajos pasākumos.

No 1956. gada Milda saimniekoja Zaubes pagasta “Salzemniekos”. Tur saglabājusies dzimtas paaudžu pūralāde, kuru mantoja meita Zinta un daļa no tās satura eksponēta šajā izstādē.

Izstādē ir 14 Mildas Vībotes darinātie rokdarbi: priekšauti, tamborētas mežģīnes palagiem, dvieļiem, spilvendrānām.

No Mildas Vībotes vīramātes Marijas Vībotes (1875‒1954) darbiem izstādē ir 19. gadsimta beigās Cesvaines Kraukļu pagastā darināta sienas sega, kas bijusi kā dāvana dēlam Kārlim Vībotam. Uz vilnas auduma pamata ar vilnas dziju izšūti ziedi. Savukārt Kārļa māsa Minna Vībote (1903‒1922) darinājusi dekoratīvu dvieli, kas rotāts ar monogrammu un tamborētu mežģīni (darināts Kraukļu pagastā).

Lilija Augule, dz. Ekmane (1913‒1994), bija dzimtas prasmīgākā audēja. Izstādē eksponēti seši viņas rokdarbi: jaunībā austā gultas sega, dzīves otrajā pusē austais linu galdauts, gultas pārklājs, meldru sienas sega, grīdsega, kurā izmatota kolhozu laika siena ķīpu aukla.

Anna Cimža, dz. Ekmane (1915‒2002). Izstādē eksponēti divi darbi rišiljē tehnikā – virspalags un dekoratīvs dvielis.

Lucija Ekmane (1918‒1946). Izstādē divi viņas izšūtie dekoratīvie dvieļi ar tekstu.

No Mildas Vībotes brāļa Jāņa Ekmaņa sievas Mildas Ekmanes, dz. Strazdes, izstādē komplekts kafijas galdam – tamborēta sedziņa un sešas salvetes (darināti Rojā).

“Saglabāt seno, attīstīt jauno un saudzēt reto!”


Rozentāls_Siena laiks_web JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU “ROZENTĀLU VASARAS”

27. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Rozentālu vasaras”.

Gleznotāja Jaņa Rozentāla ilglaicīgākā dzīves vieta ir Rīga, Alberta iela 12, kur atradās viņa ģimenes mājoklis, bet šodien – māksliniekam veltīts muzejs. Taču vasaras Janis un Ellija Rozentāli visbiežāk pavadīja ārpus pilsētas, Latvijas un Somijas laukos. Rozentāla dzimtā puse – Saldus, Puzenieku muiža Ziemeļkurzemē, Sigulda, Koknese, arī Nummela – ciemats Somijā, kur atradās Ellijas dzimtai piederoša vasarnīca, – tie ir tikai daži no saulaino vasaru pieturas punktiem, un katrs no tiem saistīts ar notikumiem, leģendām un Rozentāla radītiem mākslas darbiem.

Aicinām sestdien, 27. jūnijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par mākslinieku ģimenes vasaras gaitām, piedaloties tematiskajā ekskursijā “Rozentālu vasaras”. Ekskursijas laikā būs iespējams apskatīt gleznotāja Jaņa Rozentāla un Ellijas Forseles-Rozentāles dzīvokli, kā arī paviesoties viņu apakšīrnieka – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabā.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.


Viesistaba. Foto: Gvido Kajons JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU „MĀKSLINIEKU IKDIENA”

20. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Mākslinieku ikdiena”.

20. gadsimta sākumā Alberta ielas 12. nama 9. dzīvoklis bija gleznotāja Jaņa Rozentāla un viņa sievas, somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenes mājoklis. Divu radošo personību dzīvē savijās latviešu un somu kultūras tradīcijas, kas izpaudās gan interjera iekārtojumā, gan ikdienas dzīves ritējumā. Vēstules, atmiņu stāsti un saglabājušās fotogrāfijas liecina par to, ka Rozentālu mājas sadzīve atšķīrās no dzīvesstila, kas valdīja citos 20. gadsimta sākuma pilsoniskās sabiedrības namos.

Aicinām sestdien, 20. jūnijā, plkst. 11.00 iepazīties ar stāstiem par mākslinieku ģimenes gaitām, piedaloties tematiskajā ekskursijā “Mākslinieku ikdiena”. Ekskursijas laikā būs iespējams iepazīties ar gleznotāja Jaņa Rozentāla un Ellijas Forseles-Rozentāles dzīvokli, kā arī paviesoties viņu apakšīrnieka – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabā.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.


Darba laiks svētkos MUZEJU DARBA LAIKS SVĒTKOS

Vasaras saulgrieži jau tepat!

Muzeju darba laiks svētkos:

  • Jāņa Akuratera muzejs atvērts 20. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Krišjāņa Barona muzejs atvērts 20. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 18.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Raiņa un Aspazijas māja atvērta 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Raiņa un Aspazijas vasarnīca atvērta 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Raiņa muzejs “Jasmuiža” atvērts 20. un 21. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 22. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Raiņa muzejs “Tadenava” atvērts 20. un 21. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 22. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs atvērts 20. un 21. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 18.00, no 22. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā atvērts 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Andreja Upīša memoriālais muzejs Skrīveros atvērts 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.
  • Ojāra Vācieša muzejs atvērts 20. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 17.00, no 21. līdz 24. jūnijam muzejs slēgts.

Pirms muzeja apmeklējuma reģistrējies: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji


Andrejs Upīts un Olga Tīrumniece 1904. gadā ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJA AICINA UZ ANDREJAM UPĪTIM UN VIŅA SIEVAI OLGAI VELTĪTU IZSTĀDI

Andreja Upīša memoriālmājā (Skrīveri, Daugavas iela 58) no 10. jūnija līdz 31. oktobrim skatāma izstāde “Olga un Andrejs – 115.” Šovasar aprit 115 gadu, kopš 1905. gada vasarā Andrejs Upīts mija gredzenus ar savu iecerēto Olgu Tīrumnieci, saskanīgā laulībā nodzīvojot 65 gadus.

1905. gadā Andrejs Upīts jau strādā par skolotāju Rīgā, ir tulkotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks, kā arī tolaik periodikā parādās viņa stāsti un dzejoļi, iznāk pirmās grāmatas, kas jaunā rakstnieka un kritiķa vārdu dara atpazīstamu plašai sabiedrībai.

Savukārt par Olgu Upīti, dzimušu Tīrumnieci, literatūrzinātnieks Jānis Upītis atmiņās raksta: “Olga dzimusi 1882. gada 6. augustā Skrīveru pagasta Lejaspazuļu mājās kā rentnieka meita. Mācījusies Skrīveru pagastskolā pie J. Purapuķes. Jaunjelgavā mācījusies šūt un strādāt rokdarbus. 1905. gada 31. jūlijā salaulāta ar Andreju Upīti. Jāatzīmē, ka divus dzejoļus Upīts veltījis Olgai ar piezīmi “Līgavai dāvināts”. Starp citu, Olgas agrāko simpātiju – Skrīveru pagasta skrīveri Neimani – Andrejs Upīts izzobojis stāstā “Skrīveru Mīkstuma ceļojums”. ”

Andreja Upīša laikabiedrs, skolotājs Jānis Grāvis, kurš bija starp kāzu viesiem, savulaik dalījies atmiņās par svētku dienu: “Tās notika viņa līgavas Tīrumnieku Olgas vecāku rentes mājās – Skrīveru Palātās. Svinībās piedalījās ne tikai radi, bet arī daudzi Andreja darba biedri – Rīgas skolotāji, no kuriem vēl atceros Plūdoni, Stāku, Osi, Mežvēveri, Sūngaili. Tā kā revolucionāro notikumu dēļ Aizkraukles baznīca bija slēgta, laulību ceremonija notika turpat Palātās. Kāzu mielasts notika Palātu pagalmā, kur zem īpašiem buru audekla jumtiem bija novietoti galdi viesiem. Atceros, ka Plūdonis bija īsti labā omā un teica skaistu galda runu. Vakarā abi ar Plūdoni nodziedājām duetu no tolaik populārās operetes “Skaistā Helēna”, kas radīja sajūsmu kāzu viesos.”

Olgai Upītei ir liela, iespējams, līdz šim nepietiekami novērtēta loma rakstnieka garajā mūžā un ražīgajā daiļradē. “No laukiem nākusī Olga kopš apprecēšanās pierada vienmēr būt sabiedrības acīs, vienalga, vai tie būtu Rīgas skolotāji vai rakstnieki. Vasaras brīvlaikos Andrejs apkopa kokus un augļu dārzu, bet Olgas puķu dārzs ilgi palika prātā visiem Skrīveru mājiņas apmeklētājiem. Tajā pašā laikā Olga noņēma no Andreja pleciem visas saimnieciskās un lielā mērā arī sadzīviskās rūpes. Tāpēc varam sacīt, ka pie katra darba, ko Andrejs paveicis, ir klāt arī daļa viņa sievas nopelnu,” tā literatūrzinātnieks Jānis Upītis.

Andreja un Olgas laulība ilga 65 gadus līdz pat rakstnieka nāvei 1970. gada 17. novembrī, un visu savu mūžu Andrejs Upīts bija kopā ar savu uzticamo sievu Olgu, kura pēc rakstnieka nāves nodzīvoja vēl trīs gadus, dodoties aizsaulē 1973. gada 7. jūnijā.

Vairāk informācijas: Tālr.: 65197221; 29496725; e-pasts: skriveri@memorialiemuzeji.lv
Muzeja darba laiks: 10.00–17.00, slēgts – svētdienās, pirmdienās.


Piedzīvot Jāņus_web TRADĪCIJU KOPA “BUDĒĻI” AICINA “PIEDZĪVOT JĀŅUS”

17. jūnijā plkst. 18.00 tautas tradīciju kopa “Budēļi” aicina uz Jāņu ielīgošanas dziesmu un sarunu vakaru “Piedzīvot Jāņus” Krišjāņa Barona muzejā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3–5.

Piedzīvot Jāņus no 2002. gada 12 gadus aicinājusi folkloriste, dziedātāja, mūziķe, komponiste Ilga Reizniece. Viņa ir arī tā uguntiņa, kas vairāk nekā desmit gadus mācījusi īstenas saulgriežu svinēšanas tradīcijas, rosinājusi latvju danču atdzimšanas kustību. Pateicoties Ilgai un daudzām folkloras kopām, dziesmu un tradīciju zinātājiem, visa Latvija mācījās svinēt Jāņus, siet sieru, darīt alu, rūpēties par īpašu svētku tērpu.

Pasākuma organizatori stāsta: “Šogad Jāņu gaidīšanas laiks bija īpašs: nezinājām, vai drīkstēsim būt kopā ar vecākiem, vecvecākiem, draugiem. Tagad, kad drīkstam pulcēties kopā vairāk nekā cerējām, jābūt īpaši uzmanīgiem, taču Jāņu diena vēl priekšā, tādēļ domāsim, kā, kur varam pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm. Tos, kuri vēlas atkārtot dziesmas un tradīcijas, aicinām sadziedāt ar tradīciju kopu “Budēļi”, kura visus gadus bijusi šajā laikā ar mums.”

Ieejas maksa: 2.00 EUR
Skolēniem, studentiem un senioriem: 1.50 EUR.

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lūdzam pieteikties, rakstot uz e-pastu barons@memorialiemuzeji.lv vai arī saitē https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/67/99/535.


Rozentala darbnica JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU „JŪGENDSTILS GLEZNOTĀJA MĀJOKLĪ”

13. jūnijā plkst. 11.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt Pasaules jūgendstila dienai veltīto tematisko ekskursiju “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”.

Jūgendstila arhitektūra un māksla ir būtiska Latvijas kultūras daļa, kas joprojām piesaista uzmanību ar formu un dekoru daudzveidību un krāšņumu. Jūgendstila mantojuma plašāk pazīstamā daļa ir Rīgas jūgendstila arhitektūra, taču nozīmīgas ir arī šī stila izpausmes citos mākslas veidos. Iepazīties ar jūgendstila daudzveidību aicinām sestdien, 13. jūnijā ,plkst. 11.00, kad par godu Pasaules Jūgendstila dienai, kas tika atzīmēta 10. jūnijā, J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā notiks tematiskā ekskursija “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”. Ekskursijas gaitā būs iespējams iepazīties ar jūgendstila laika interjeru un tā iekārtas priekšmetiem gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvoklī, paša mākslinieka projektētajām mēbelēm un, protams, gleznām un grafikas darbiem.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, izmantojot saiti https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/75/107/543 vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: Ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.
Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.