Saliedētība MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBAS VĒRTĪBAS

Vērtību apzināšanās – tas ir virziens uz priekšu. Izaugsmes un attīstības virziens. Sevis apzināšanās dod pārliecību un iezīmē to īsto ceļu, pa kuru mēs ejam un kur jādodas tālāk. Vērtības gluži kā ceļa stabiņi palīdz mums nenovirzīties no ceļa un neļauj nogriezties uz sānu takām brīžos, kad jāpieņem lēmumi. Vērtības kļūst par mūsu virziena kompasu.

Visi MMA muzeju darbinieki tika aicināti iesaistīties muzeja vērtību definēšanā. Mūsu izaicinājums – izvēlēties un definēt MMA kā apvienības kopējās vērtības, paturot prātā, ka MMA ir vienoti dažādībā.

SALIEDĒTĪBA

Savstarpēja sapratne, cieņa vienam pret otru, atbalstošs plecs un prieks strādāt kopā radoši un jēgpilni, spējot efektīvi sasniegt kopīgi izvirzītos mērķus.

Kā norāda mūsu visattālākais biedrs, Raiņa muzejs “Tadenava” – viens nav dzīvotājs!

ATVĒRTĪBA

Mēs strādājam personību muzejos. Vietās, kur tiek godātas personības ­‒ muzeja pārstāvētā personība, apmeklētājs un muzeja darbinieks. Ticam, ka personība spēj sekmēt citas personības veidošanos.Mēs gaidām muzejā ikvienu, priecājamies sarunāties, uzklausīt, iedziļināties un būt viesmīlīgi.

Mūsu komunikāciju neierobežo muzeja sienas, mēs dodamies ārpus muzeja telpām ‒ mēs cenšamies būt tur, kur ir mūsu apmeklētājs.

NOVATORISMS UN DROSME

“Pastāvēs, kas pārvērtīsies” ir šīs vērtības vadmotīvs.

Meklējam jaunas perspektīvas un izaicinām iedibinātas patiesības, atklājot muzeju personības un viņu atstāto mantojumu caur neparastāku un mūsdienīgāku skatpunktu. Nebaidāmies runāt par neērtām tēmām un sabiedrībā pretrunīgi vērtētām personībām, par rakstniekiem dažādu varu un laikmetu griežos.

IZAUGSME

Lai izglītotu un iedvesmotu citus, mums ir jārūpējas par nepārtrauktu pašizaugsmi, tādēļ apvienībā regulāri rīkojam seminārus un piedalāmies citu organizāciju rīkotajos, paši pētām un sekojam līdzi jaunākajiem pētījumiem un labas prakses piemēriem. Mācāmies no apmeklētājiem, sadarbības partneriem un kopienas. Bagātinām viens otru.

AUTENTISKUMS

Muzeju autentiskajā vidē cenšamies sniegt īstu un patiesu vēstījumu, novērtējam un turpinām gan rakstnieku iesāktās tradīcijas, gan sabiedrības un pašu radītās.

Muzeju personības ir atstājušas ne tikai priekšmetus, bet arī plašu garīgo mantojumu. Mēs esam kā ceļotāji laikā, vidutāji autentiskā vidē, kas meklē un atrod, ko un kad izgaismot no atstātā kultūras mantojuma.

 


Zem Raiņa dzejas lietussarga PAGARINĀTS DARBU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ KONKURSAM “ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA”

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās mākslas darbu konkursu “Zem Raiņa dzejas lietussarga”, kas domāts bērniem un jauniešiem no 12 līdz 16 gadu vecumam. Konkurss tiek rīkots, atzīmējot Raiņa 155. jubileju un viņa dzejoļu krājumu „Putniņš uz zara” 95. gadadienu un „Zelta sietiņš” 100. gadadienu.

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās mākslas darbu uz lietussarga brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no minētajiem krājumiem.
Konkursa darbam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
• darba tehnika pēc dalībnieka izvēles;
• ilustrācijai jābūt uz lietussarga augšējās daļas (lietussargs atvērtā stāvoklī);
• ilustrācijai var izmantot jebkuras krāsas vienkrāsainu lietussargu;
• piedaloties konkursā, jāņem vērā, ka iesniegtie darbi tiks izstādīti ārpus telpām kā vides objekti.
Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā piedalās ar vienu darbu.

Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās, izstādēs, reklāmas materiālos. Darbi paliek organizatoru rīcībā un atpakaļ autoriem netiek izsniegti.

! Darbu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 7. maijs (pasta zīmogs).
Darbs ar norādi „Vizuālās mākslas darbu konkursam “ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA”” iesniedzams, sūtot pa pastu/pakomātu. Adrese: Raiņa muzejs „Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV 5305 vai iesniedzot Raiņa muzejā „Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), iesniegšanas laiku saskaņojot pa tel. 29487589

Konkursa nolikums

Konkursa apraksts

Informācija uzziņai pa tālr. 29487589 (Solvita Kleinarte) vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Konkursa balvu sponsori: SIA “Salang-P”, Dailes teātris, apgāds Zvaigzne ABC un Preiļu Zvaigznes grāmatnīca, keramiķi Raivo Andersons, Edvīns Vincevičs, Viktors Ušpelis, Olga un Voldemārs Pauliņi.


Slēgti muzeji (1) MUZEJI SLĒGTI

❗️Saskaņā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī no 13. marta līdz 14. aprīlim būs slēgti visi apvienības muzeji:
Jāņa Akuratera muzejs;
Kr. Barona muzejs;
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs;
Raiņa un Aspazijas māja;
Raiņa un Aspazijas vasarnīca;
Raiņa muzejs Tadenava;
Raiņa muzejs Jasmuiža;
Ojāra Vācieša muzejs;
Andreja Upīša memoriālais muzejs.

Laikā no 13. marta līdz 14. aprīlim muzejos paredzētie publiskie pasākumi nenotiks.

Plašāk: https://www.km.gov.lv/lv/ministrija/jaunumi/arkartas-situacijas-izsludinasana-valsti-paredz-butiskus-ierobezojumus-kulturas-pasakumu-norisei-4955


Lieldienas_plakats2_web PAVASARA SAULGRIEŽU SPĒLE KOPĀ AR LINIŅU SAIMI

Pavasara saulgriežu laikā, 21. martā plkst. 12.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7) Liniņu leļļu saime aicina iepazīt Lielās dienas tradīcijas interaktīvā izrādē ģimenēm ar bērniem.

Liniņu saime ir leļļu ģimene, kas svin gadskārtu svētkus un aicina iesaistīties arī bērnus un vecākus. Kopā ar lellēm bērni šoreiz svinēs lielo dienu, piedaloties svētku gatavošanās darbos un uzzinot par to norisi un nozīmi. Izrādes laikā folkloras kopa “Putni” izdziedās un izspēlēs ar saulgriežiem saistītās dziesmas un rotaļas, bet lellēm līdzpārdzīvos aktieri Alīda Pērkone un Rihards Zelezņevs.

Lielā diena ir laiks, kad tumsa un gaisma ir nonākusi līdzsvarā. Tas ir pārejas brīdis, kad ir jāpalīdz dabai iešūpoties jaunam gaismas un dzīvības ritam. Lai to paveiktu, svētkos ir jāveic daudz un dažādas darbības – saules lēktā jāmazgājas avotā, jāizšūpojas, jāripina olas un jāatbrīvo balss ar skaņām dziesmām, jo nu dzīvības spēkam ir vaļa gavilēt – sākas jauns saules ceļš kalnup pretim dabas ziedonim – Jāņu laikam un tās pilnbriedam rudenājos.

Projektu īsteno “Nodibinājums Māras loks” sadarbībā ar KLKI (Kustību par latvisku kultūru izglītībā) un Raiņa un Aspazijas vasarnīcu.

Ieeja bez maksas.

 

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Stendaps-horiz_web ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENAI VELTĪTS SIEVIEŠU STENDAPS “DIENA, KAD ASPAZIJA BIJA RAINIS”

18. martā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, gaidāma sieviešu komiķu apvienības “Sieviešu stendaps” programma “Diena, kad Aspazija bija Rainis”, kas aicinās no neierasta skatpunkta palūkoties uz dzejnieku biogrāfiju, sadzīvi un leģendām apvītiem notikumiem.

Stendapā uzstāsies Ieva Viese-Vigula, Sanita Grīna, Una Rozenbauma, Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone un Lydia. Stendapu vadīs Inga Gaile. Tajā skanēs joki par Aspazijas un Raiņa biogrāfiskiem faktiem, viņu sadzīvi un par leģendām kļuvušiem notikumiem – kā Aspazija esot skrējusi kaila pa Esplanādi un pārgriezusi pulksteni, lai Rainis netiktu uz 13. janvāra demonstrāciju, par Raiņa attiecībām ar Mēnesmeitiņu (Olgu Kliģeri) u.c. Tāpat arī caur humoru tiks aplūkotas tādas pretrunīgas tēmas kā Raiņa spēja vai nespēja palīdzēt Aspazijai ar sadzīviskām problēmām Kastaņolā, dzejnieka neuzticība, sabiedrības stereotipiskās gaidas pret abiem dižgariem, Aspazijas nodevas Kārļa Ulmaņa un Josifa Staļina totalitārajiem režīmiem vecumdienās. Tiks piedāvāti dažādi varianti tam, kur pazuda Aspazijas vārds no “Fausta” tulkojuma, un risinātas citas mīklas par līdz šim mazāk zināmo Aspazijas biogrāfijā.

“Sieviešu stendaps” ir 2015. gada 8. martā dibināta sieviešu apvienība, kas četros gados ir izveidojusies par nozīmīgu sociālu parādību. Tā ir sociāla platforma, kurā runāt par to, kas cilvēkus neatkarīgi no dzimuma satrauc mūsu sabiedrības struktūrā un norisēs, un diskutēt par personīgo pieredzi, mēģinot uz traģiskiem un netaisnīgiem notikumiem paraudzīties no tāda skatpunkta, kas atklāj to absurdumu, smieklīgumu un vispārcilvēciskumu. Sieviešu stendapa Facebook lapa attīstās par izklaidējošu, bet tai pašā laika sociāli kritisku platformu, kurā paustajiem viedokļiem pievienojas arvien lielāka daļa sabiedrības.

Ieeja stendapā “Diena, kad Aspazija bija Rainis” – bez maksas.

Vizuālo materiālu autore: Elīna Brasliņa

Sīkāka informācija: Raimonds Ķirķis,  +371 29254193; raimonds.kirkis@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Lielā diena Krišjāņa Barona muzejā TRADĪCIJU KOPA “BUDĒĻI” IESKANDINĀS LIELO DIENU KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ

18. martā plkst. 18.00 tautas tradīciju kopa “Budēļi” aicina uz Lielās dienas svinībām Krišjāņa Barona muzejā. Pavasara saulgriežu tradīcijas tiks iepazītas caur dziesmām, dejām un rotaļām, komentārus par paražām nodrošinot arī angļu un krievu valodā.

Lielā dienā jeb pavasara saulgrieži ir laiks, kad daba un cilvēki svin gaismas uzvaru pār tumsu. Tas ir brīdis, kad dienas garums pāraug nakts garumu un diena kļūst “liela”. Tradīciju kopa “Budēļi” jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem rūpējas par latviešu tradīciju saglabāšanu, aicinot iepazīt gadskārtu ieražas gan Krišjāņa Barona muzejā, gan arī citviet.

Arī šoreiz kopa “Budēļi” ar dziesmām, dejām un rotaļām svinēs gaismas uzvaru pār tumsu. Tradīcijas iepazīt aicināti arī ārzemnieki, jo pasākumā laikā tiks nodrošināti komentāri latviešu, angļu un krievu valodā.

Ieejas maksa: 2.00 EUR
skolēniem, studentiem un senioriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: Rūta Kārkliņa
+371 67284265; +371 29120216; ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv


Vai_tevi_saukt_par_pavasara_dienu_WEB_02 JĀŅA AKURATERA MUZEJS AICINA UZ LEONAM BRIEDIM VELTĪTU SONETU VAKARU

Jāņa Akuratera muzejs trešdien, 2020. gada 11. martā, plkst. 18.00 aicina uz dzejniekam Leonam Briedim un dzejniecei Laimai Agitai Akuraterei veltītu atceres un sonetu vakaru “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” (Viljams Šekspīrs).

2020. gada 11. martā būs pagājušas 40 dienas, kopš dzejnieks Leons Briedis aizgāja mūžībā. Jāņa Akuratera muzejs 11. marta vakarā aicina Leona Brieža draugus un kolēģus – Māri Salēju, Edvīnu Raupu, Aivaru Eipuru u.c. – dalīties atmiņās un lasīt sonetus no L. Brieža krājuma “Agrais pavasaris”, kā arī citus dzejoļus un atdzejojumus.

11. martā vārda dienu svin Agitas, un dzejnieces, Jāņa Akuratera meitas Laimas Akurateres (1910–1969) otrais vārds bija Agita. Šogad ir Laimas Agitas Akurateres 110. jubilejas gads, tādēļ 11. marta pasākumā “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” atcerēsimies arī viņu, lasot viņas Dantes Aligjeri, Frančesko Petrarkas, Viljama Šekspīra u.c. dzejnieku sonetu atdzejojumus. Viduslaiku un renesanses literatūra Laimai Agitai Akuraterei tuva bija jau no studiju laika Latvijas Universitātē. 1937. gadā viņas atdzejojumā tika izdota Frančesko Petrarkas grāmata “Soneti madonnai Laurai”.

Sonetu vakarā ar stāstījumu par šī dzejas formas izpausmēm latviešu dzejā no 2000. līdz 2016. gadam un Leona Brieža veikumu šai kontekstā uzstāsies arī jaunā pētniece Krista Valaine.

“Acīmredzot par vissubjektīvākajām un visintīmākajām izjūtām un pārdzīvojumiem, kā to, piemēram, atzīmējusi rakstniece A. Brigadere, arī E. Virza u.c., iespējams izteikties vienīgi “visobjektīvākajā formā”, par kādu nosacīti varētu uzskatīt sonetu, un daudzējādā ziņā esmu solidārs šai atziņai, jo, manuprāt, tieši soneta “absolūtā” formālā nosacītība paver visdaudzveidīgākās un visneaptveramākās izteiksmes iespējas, kā arī sniedz to garīgo brīvību, pēc kādas vien spēj tiekties lirisks dzejnieks. (..) No liriskā monologa vai grēksūdzes, kas sākumā tika adresēta vienai konkrētai sievietei (manai dzīvesbiedrei Marijai), tā pamazām pārtapa man pašām negaidītā, savveida polifoniskā un poēmātiskā vēstījumā par Vīrieša un Sievietes attiecībām – tēmu, kuru nepārspīlējot varētu saukt par mūžīgu un unikālu, apbrīnojamu, neparasti daudzveidīgu un nebeidzamu, un kuras izteiksmei es neviļus izraudzījos soneta formu. (..) Acīmredzot ne vien šīs formas “objektivitātes” dēļ vien, kurā, manuprāt, vislabāk spēj izpausties vissubjektīvākās izjūtas un pārdzīvojumi, bet arī tāpēc, ka sonets, pieprasot no sava sacerētāja virtuozu precizitāti un lakonismu, tiecas uz gandrīz vai “absolūtu” vienkāršību un dabiskumu. Bet vispatiesākajām, visdziļākajām, vissakramentālākajām jūtām, kā man šķiet, ir jābūt vienkāršām un dabiskām.” – tā Leons Briedis rakstīja 2005. gadā izdotās savas sonetu grāmatas “Agrais pavasaris” ievadā.

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis ir dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas rajona Pamatu ciema Grantiņos, ieguvis izglītību Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1974. gadā beidzis Kišiņevas Valsts universitātes Spāņu valodas un literatūras nodaļu, no 1977. līdz 1979. gadam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literatūras kursos Maskavā. 1974. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru, 1986.–1987. gadā bija dzejas nodaļas vadītājs laikrakstā “Literatūra un Māksla”, 1989.–1991. gadā – galvenais redaktors žurnālā “Grāmata”. No 1992. gada līdz 2010. gadam izdeva kultūras žurnālu “Kentaurs XXI”, bijis izdevniecības “Minerva” direktors.

Latviešu valodā publicētas ap 30 Leona Brieža oriģinālgrāmatas un vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Viņš rakstīja arī esejas, apceres, scenārijus, literatūrkritiskus rakstus, dziesmu tekstus, dzeju bērniem. Tulkoja un atdzejoja no latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu, svahili, spāņu, albāņu, katalāņu, itāļu, portugāļu, franču u.c. valodām. 2001. gadā iznāca viņa sastādītā un atdzejotā “Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija” un 2014. gadā – apjomīgā “Spāņu dzejas antoloģija: 20. gs.”. Leonu Briedi interesēja arī dzejas formu iespējas – tā 2005 .gadā iznāca viņa 385 sonetu krājums “Agrais pavasaris”, 2013. gadā – krājums “Oktāvas”, bet šobrīd izdevniecībā ir krājums “Rondeles”.
Ieejas maksa – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Pasākumu atbalsta: Memoriālo muzeju apvienība, Jāņa Akuratera biedrība un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Sīkāka informācija: akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv,
29451112 (Ruta Cimdiņa, Jāņa Akuratera muzeja vadītāja),
29276358 (Aivars Eipurs, dzejnieks, Jāņa Akuratera muzeja speciālists).

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


Foto-Marts Norenbergs RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA IELŪDZ UZ DIVU IZSTĀŽU ATKLĀŠANU

3. martā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) tiks atklātas izstādes „Donelaitis un viņa laiks“ un „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“. Abas izstādes ļaus ielūkoties Raiņa un Aspazijas personīgajā bibliotēkā glabātajos dārgumos.

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā tiks atklātas divas izstādes – Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja izstāde „Donelaitis un viņa laiks“, kas veltīta luterāņu mācītājam un vienam no pirmajiem lietuviešu dzejniekiem Donelaitim, savukārt Raiņa muzeja speciālistes Doras Pauzeres, Ginta Māldera un mākslinieces Ievas Jurjānes veidotā izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“ stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

Izstāde „Donelaitis un viņa laiks“ vēsta par 1714. gadā dzimušo Prūsijas lietuviešu mācītāju un dzejnieku, poēmas „Gadalaiki“ autoru Kristijonu Donelaiti. Kas veidoja dzejnieka pasaules uztveri un radīja iedvesmu poēmai – spilgtākajam un krāšņākajam 18. gadsimta vidus lietuviešu zemnieku dzīves atainojumam? Kā mūsdienās tiek saglabāta Donelaiša piemiņa? Izstādes eksponāti – fotogrāfijas, zīmējumi, manuskriptu un vēstuļu fragmenti – sniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Izstādi papildina materiāli par poēmu „Gadalaiki“ – tās tapšanu, vēstījumu un tulkojumiem, īpašu uzmanību pievēršot poēmas atdzejojumiem latviešu valodā.

Izstādi atklājot, Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece Olga Ščeglova stāstīs par to, kā Donelaiša memoriālajā muzejā tiek saglabāta lietuviešu dzejnieka piemiņa, literatūrzinātnieks Jānis Zālītis iepazīstinās ar Donelaiša darbu tulkojumu vēsturi, valodnieks un diplomāts Alberts Sarkanis dalīsies atmiņās par tulkotāju Pauli Kalvu, kurš iepazīts, gatavojot K. Donelaiša „Gadalaiku“ bilingvālo izdevumu (2006).

Savukārt izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā“ aicina palūkoties uz Raiņa un Aspazijas personīgo bibliotēku no neparasta skatpunkta. Atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.Ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

Izstādes atklāšanā Dora Pauzere atklās dažu dzejnieku personīgās bibliotēkas grāmatu stāstus, bet Ieva Jurjāne dalīsies ar piedzīvojumiem, Raiņa un Aspazijas pasaulē iedziļinoties.

Izstādes tiks eksponētas Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 3. marta līdz 25. aprīlim. Atklāšana 3. martā plkst. 15.00.

Sīkāka informācija: Astrīda Cīrule
+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


I. Jurjāne_web1 RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ IZSTĀDI „NEGAIDĪTI PRIEKŠMETI RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKĀ”

No 3. marta līdz 25. aprīlim Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, aicina uz izstādi „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Tā stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.
Izstāde ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.
Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

Izstāde tiks eksponēta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 3. marta līdz 25. aprīlim. Atklāšana 3. martā plkst. 15.00

Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli.

Izstādi veidojuši:
Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas;
Gints Mālderis un „Dizaina informācijas centrs” – dizains;
Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts.

Vairāk informācijas: Dora Pauzere, e-pasts: dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv, tālrunis: 29572469.

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Donelaitis un viņa laiks RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ LIETUVIEŠU DZEJNIEKAM DONELAITIM VELTĪTU IZSTĀDI

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) no 3. marta līdz 25. aprīlim norisināsies Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja izstāde, kas veltīta luterāņu mācītājam un vienam no pirmajiem lietuviešu dzejniekiem Donelaitim.

Kaļiņingradas muzeja veidotā izstāde „Donelaitis un viņa laiks“ vēsta par 1714. gadā dzimušo Prūsijas lietuviešu mācītāju un dzejnieku, poēmas „Gadalaiki“ autoru Kristijonu Donelaiti. Lazdīnēļos (tagad ciemats Čistije Prudi Kaļiņingradas apgabalā), kur kopš 1979. gada darbojas dzejniekam veltīts muzejs, Donelaitis bija draudzes mācītājs un sabiedriskās dzīves veicinātājs no 1743. gada līdz pat savai nāvei 1790. gadā. Kas veidoja dzejnieka pasaules uztveri un radīja iedvesmu poēmai – spilgtākajam un krāšņākajam 18. gadsimta vidus lietuviešu zemnieku dzīves atainojumam? Kā mūsdienās tiek saglabāta Donelaiša piemiņa? Izstādes eksponāti – fotogrāfijas, zīmējumi, manuskriptu un vēstuļu fragmenti – sniedz atbildes uz šiem jautājumiem.

Izstādi papildina materiāli par poēmu „Gadalaiki“ – tās tapšanu, vēstījumu, tulkojumiem un zudušā manuskripta neparasto atgūšanu 20. gadsimta vidū kādā kara laika izpostītā pilī. Poēma iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tulkota 15 valodās, tajā skaitā arī latviešu. Tieši ar Kārļa Vatsona „Gadalaiku“ fragmentu tulkojumu (1822–1823) vien četrus gadus pēc poēmas iznākšanas aizsākās lietuviešu literatūras tulkošana latviski. 20. gadsimtā poēmas fragmentus tulkojuši tādi literāti kā Sudraba Edžus, Edgars Baumanis, Jānis Jaunsudrabiņš, Emīlija Prūse, Emīls Skujenieks, Jānis Sudarbkalns u.c. Studiju laikā Pēterburgas Universitātē priekšlasījumu par Donelaiti sagatavojis Rainis, viņš arī tulkojis „Gadalaiku“ sākuma daļu – manuskripts konfiscēts kratīšanas laikā Panevēžā.

1963. gadā iznāk poēmas pilns tulkojums Pauļa Kalvas atdzejojumā, bet 2006. gadā – viņa pārstrādāts tulkojums bilingvālā izdevumā. Izstādē būs apskatāma daļa no latviešu valodas tulkojumu publikācijām.

Izstāde tiks atklāta 2020. gada 3. martā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7.

Sīkāka informācija: Jānis Zālītis
+371 67272643; +371 29336974; janis.zalitis@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.