Memoriālo muzeju apvienīas muzeji slēgti no 21. decembra līdz 25. janvārim MUZEJI SLĒGTI NO 21. DECEMBRA LĪDZ 25. JANVĀRIM

Sargāsim sevi un līdzcilvēkus!
Lai mērķtiecīgi cīnītos ar Covid-19 pandēmijas izplatību Latvijā un kopīgiem spēkiem ierobežotu vīrusa izplatību sabiedrībā, no 21. decembra līdz 11. janvārim būs slēgti visi Memoriālo muzeju apvienības muzeji:
Jāņa Akuratera muzejs,
Krišjāņa Barona muzejs,
Raiņa un Aspazijas māja,
Raiņa un Aspazijas vasarnīca,
Raiņa muzejs Jasmuiža,
Raiņa muzejs Tadenava,
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs,
Andreja Upīša memoriālais muzejs,
Ojāra Vācieša muzejs.
Tiksimies drīz!

Ziemassvētku apsveikums2020 GAIŠUS SVĒTKUS!

Mums atkal spārnos jāceļas,
Kaut jūtas sāpju saēstas,
Kaut dvēsles krāsas izdzēstas,
Kaut nav vairs palicis nekas —
Mums jāceļas!
Mums jāceļas!
Bez spārniem mums ir jālaižas!

Aspazija

Lai gaiši Ziemassvētki un skaistas satikšanās jaunajā gadā!

2020. gada nogalē vēl Memoriālo muzeju apvienība.


Līdz pat 2021. gada aprīļa beigām Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšānā ielā 5/7, aicina uz izstādi Rainis un Aspazija Dailes teātrī. RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTU IZSTĀDI

Līdz pat 2021. gada aprīļa beigām Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšānā ielā 5/7, aicina uz izstādi “Rainis un Aspazija Dailes teātrī”, kas veltīta Dailes teātra simtgadei.

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Izstāde aktualizē Raiņa un Aspazijas klātbūtni Latvijas teātru kopainā, ļauj paskatīties uz dzejnieku darbiem dažādās interpretācijās. Tā retrospektīvi iezīmē dzejnieku darbu iestudējumus gadsimta laikā un paver iespēju vērot, kā pa desmitgadēm mainās iestudējumu vizuālais tēls.

Izstādē eksponēti tērpi, rekvizīti un fotogrāfijas no Dailes teātra iestudējumiem.  Izstādes apmeklētājus sagaida Harija Liepiņa Tots; par leģendāro 1947. gada “Uguns un nakts” iestudējumu atgādina Artura Filipsona tēlotā Lāčplēša zobens un vairogs un Lilitas Bērziņas atainotās Spīdolas rotas. Zeltā atmirdz Asnates tērps.

Visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas pat piedzīvojušas vairākas režijas.  Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus.

Izstāde gaidīs apmeklētājus līdz 2021. gada aprīļa beigām.

Izstādes autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Ints Sedlenieks.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Saistībā ar aktuālajām prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai, Memoriālo muzeju apvienības muzeji uzņem tikai individuālus apmeklētājus, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus. Ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris). DROŠS MUZEJA APMEKLĒJUMS

Saistībā ar aktuālajām prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai, Memoriālo muzeju apvienības muzeji uzņem tikai individuālus apmeklētājus un vienas mājsaimniecības locekļus. Ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris).

  • Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
  • Muzejos ir noteikts maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkā, nodrošinot vienai personai ne mazāk kā 10 m2 telpas.
  • Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem, sekot informācijai vizuālajās norādēs, kā arī ievērot muzeja personāla norādījumus.
  • Aicinām izmantot maksājumu kartes.
  • Muzejos šobrīd atcelti visi publiskie pasākumi – nenotiek ekskursijas, muzejpedagoģijas nodarbības, pasākumi, klātienes konsultācijas, kā arī nav pieejama telpu noma pasākumiem.

Lai apmeklētāji justos droši:

  • muzeja darbinieki ir nodrošināti ar aizsardzības līdzekļiem;
  • muzejos ir iespēja norēķināties ar karti;
  • pie muzeju ieejas ir pieejami spirtu saturoši roku dezinfekcijas līdzekļi, muzeju labierīcībās – viss nepieciešamais roku higiēnai;
  • muzeju telpās tiek uzņemti ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;
  • MMA muzejos ir noteikts maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkā, nodrošinot vienam apmeklētājam vismaz 10 m2 telpas;
  • muzejos tiek veikta regulāra telpu un virsmu tīrīšana, t.sk. dezinfekcija;
  • muzejos ir samazināts kopīgi lietojamo virsmu un priekšmetu skaits;
  • ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris).

Aicinām būt atbildīgiem un ievērot piesardzības pasākumus! Lai drošs un mierpilns muzeja apmeklējums!


No 25. novembra līdz 2021. gada 6. februārim Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) aplūkojama mākslinieču Māras Kalnišķes un Guntas Plokas izstāde Tuvais tālums. IZSTĀDE “TUVAIS TĀLUMS” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

No 25. novembra līdz 2021. gada 6. februārim Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19) aplūkojama mākslinieču Māras Kalnišķes un Guntas Plokas izstāde “Tuvais tālums”. Izstādē sasaucas pasteļa ainavu trauslais vieglums un skulpturālās keramikas faktūru daudzveidība.

“Agrs rīts un vāra nojausma par vēl neuzlēkušās saules stariem. Rāma miera pilna ziemas ainava. Guntas Plokas darbos, harmoniski viena otru papildinot, savijušās dabas un debesu krāsas,” par mākslinieces darbiem stāsta izstādes rīkotāji.

Gunta Ploka māksliniecisko izglītību viņa ieguvusi Igaunijas Valsts Mākslas institūtā interjera specialitātē (1972–1977), ilgus gadus strādājusi kombinātā “Māksla“, veidojusi un realizējusi projektus viesnīcām, restorāniem, muzejiem, apdrošināšanas uzņēmumiem, līdzdarbojusies A/S “Latvijas pasts” vizuālās identitātes izveidē. Kopš darba uzsākšanas Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centrā un Rīgas Dizaina skolā Gunta Ploka rīko personālizstādes un piedalās Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopizstādēs.

“Pasteļi man tuvi ar savu maigumu, noslēpumainību un niansēto kolorītu,” atzīst Gunta, “tādēļ mēģinu arī savas sajūtas un noskaņu, ko manī rada dabas, ziedu un pasaules skaistums, izteikt pastelī.”

Savukārt Māras Kalnišķes keramikā paustie stāsti vēsta gan par mūsu tautai traģiskiem brīžiem, gan par cerību, kas dod spēku ticēt labajam un dara stiprākus.

Māra Kalnišķe 1976. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu. Kopš 1977. gada aktīvi piedalās Latvijas mākslas dzīvē, piedaloties izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mākslinieces darbi pastāvīgi ir izstādīti galvenajās mākslas galerijās. Savus darbus Māra Kalnišķe veido Kurzemes keramikas etnogrāfiski tradicionālajās formās, tās papildinot ar dabas motīviem.

Māra par saviem darbiem saka tā: “Vienmēr esmu apbrīnojusi vienkāršo piejūras, jeb – kā manā ģimenē to sauca – piemares dabu, tās krāsainību, faktūru nejaušās saspēles un trauslo liedaga ziedu skaudro sīkstumu.”

Izstādes centrālā kompozīcija veltīta 1949. gada 25. martā no Liepājas rajona Virgas ciema izsūtītajām ģimenēm. Pērles, Kurci, Tomi – šīs ir tikai dažas no mājām, no kurām pēc šīs traģēdijas palika vien nosaukumi. Vairāk nekā desmit mājas agrā miglas rītā pirms saules lēkta, pirms gailis vēl bija dziedājis, uz neatgriešanos zaudēja savus saimniekus.

Ojāra Vācieša memoriālā muzeja direktore Ieva Ķīse uzsver: “Ar saviem darbiem mākslinieces ļoti īpašā veidā uztver garu, tempu un visu, kas piederas mūsu tautai un zemei. Šī izstāde vedina ne tikai atskatīties pagātnes tālumā, bet arī sajust, kā šajos īpašajos apstākļos māksla piepilda šodienu un dod cerību rītdienai.”

Vairāk informācijas: Mārtiņš Bērziņš;

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv


Prozas maize ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAIS MUZEJS TIEŠSAISTĒ AICINA UZ FESTIVĀLA “PROZAS LASĪJUMI” ATKLĀŠANU

1. decembrī no plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālais muzejs tiešsaistē muzeja Facebook lapā aicina uz festivāla “Prozas lasījumi” atklāšanas pasākumu “Prozas maize”, ko ievadīs Ināras Kolmanes īsfilma “Prozas lasījumiem 25”. Pēc filmas par Prozas lasījumu fenomenu sarunāsies Ināra Kolmane, Maima Grīnberga un rakstnieki Nora Ikstena, Arvis Kolmanis un Guntis Berelis, pasākumu vadīs Toms Treibergs.

Video tiešraide arī prozaslasijumi.lv, satori.lv un facebook.com/ProzasLasijumi, pilna festivāla programma www.prozaslasijumi.lv/programma2020.

Literatūras festivāla „Prozas lasījumi” vēsture iesniedzas senākā pagātnē par 1995. gadu. 60. un 70. gados strāvoja ideja par Dzejas dienām līdzvērtīgu pasākumu organizēšanu, un īsi pēc Andreja Upīša simtgades svinībām aizsākās kāda cita tradīcija. Sākot ar 1978. gada 4. decembri, trīspadsmit gadu garumā tika organizēti literāri vakari ar dažādu paaudžu rakstnieku piedalīšanos. Viens no idejas ierosinātājiem bija rakstnieks Andris Jakubāns (1941–2008).

Upīša frāze – “neizlaist ārpus redzesloka nevienu latviski uzrakstītu rindu” – kļuva par prozas lasījumu vadmotīvu, savukārt Andreja Upīša memoriālais dzīvoklis pārtapa par literatūras telpu, kurā galvenokārt tika akcentēti tieši konkrētajā gadā būtiskākie literārie darbi.

Uz lasījumiem tika aicināts Miervaldis Birze, Zigmunds Skujiņš, Visvaldis Lāms, Andris Jakubāns, Vizma Belševica, Jānis Mauliņš, Aivars Kalve, Andrejs Dripe, Egons Līvs. 80. gados aicināti vairāki debitanti, kas vēlāk kļuva par ievērojamiem rakstniekiem – Aivars Kļavis, Gundega Repše, Roalds Dobrovenskis.

Laikmeta kontekstā rakstnieks nereti tika uztverts kā pravietis. Proti, padomju laikā nepieciešamība pēc iespējām diskutēt, uzdot jautājumus bija jo īpaši liela. Lielākoties sarīkojumu sarunas bija diezgan brīvdomīgas. Vairāku prozas lasījumu vakari ierakstīti lielajās magnetafona lentēs, kas joprojām glabājas muzeja krājumā. Bija arī autori, kuri nevēlējās, lai to balsis un lasījumi tiktu ierakstīti.

Uzmanība tika pievērsta arī pasaules literatūrai, uz vairākiem lasījumiem aicinot populārākos un atsaucīgākos tulkotājus – Ģirtu Bļodnieku, Eiženu Rauhvargeru u.c. Rakstnieka un tulkotāja Valdemāra Kārkliņa piemiņas pasākumā notika vēsturisks Džordža Orvela romāna “1984” lasījums – vēl pirms darbs tika publicēts grāmatā 1990. gadā.

Daži lasījumi bijuši īpaši pieprasīti un pārpildīti – piemēram, reizē, kad ticis atskaņots no Kirgīzijas atvests intervijas audioieraksts ar ārkārtīgi talantīgo un mūsdienu kontekstā joprojām aktuālo Čingizu Aitmatovu.

Mainoties laikiem, mainījās arī lasījumu saturs. Atmodas laikā jo sevišķi emocionāli bijuši trimdas autoriem veltītie lasījumi (daudziem tobrīd fascinējošs atklājums bija Ilzes Šķipsnas proza), tāpat arī represēto rakstnieku un mākslinieku lasījumi – Gundegas Repšes saruna ar mākslinieku Kurtu Fridrihsonu par tobrīd aktuālo romānu “Ugunszīme”, franču grupu u.c.

Pēc 1990. gada akadēmisko prozas lasījumu tradīcija izsīka, taču 1995. gadā tā pārdzima citā – literatūras festivālā, kādu to zinām šobaltdien.


No 13. novembra Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) aicina aplūkot pastāvīgo izstādi Starp dzejoļiem. Tā papildina muzeja ekspozīciju un vēsta par Ojāra Vācieša interesēm brīžos starp dzejoļu radīšanu OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ ATKLĀTA PASTĀVĪGĀ IZSTĀDE “STARP DZEJOĻIEM”

No 13. novembra Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) aicina aplūkot pastāvīgo izstādi “Starp dzejoļiem”. Tā papildina muzeja ekspozīciju un vēsta par Ojāra Vācieša interesēm brīžos starp dzejoļu radīšanu.

Par izstādi tās veidotāji stāsta: “Izstāde vēsta par Ojāru Vācieti brīžos starp dzejoļu radīšanu, starp smago un vieglo. Viņa rakstāmgalda atvilktnēs, ievīstīti avīžpapīrā, reiz glabājās minerāli un ieži, kurus viņš vācis gan tepat Latvijā, gan Sibīrijā – Irkutskā un Jakutskā –, gan citviet, kur ceļojis. Veidojot izstādi, esam savākuši akmeņus arī no Vācieša dzimtajām mājām, no Gaujienas, no nama Lielajā Altonovas ielā 19 (tagadējā Ojāra Vācieša iela) un citām vietām, kas kādā dzīves brīdī kļuvušas par Vācieša mājām. Tas ir Ojāra Vācieša ceļš akmeņos.

Pastāvīgā izstāde ir arī stāsts par vieglo. Laikā starp dzejoļu rakstīšanu Vācietis bieži sēdējis pie rakstāmgaldā un zīmējis – tāpat vien, savam priekam. Reizēm viņš griezis sniegpārsliņas no rakstāmpapīra vai plānā koppapīra, lai atpūstos no dzejas rakstīšanas vai gluži pretēji – lai koncentrētos dzejas rakstīšanai.

Izstādē redzam dzejnieku starp dzejoļiem no zemes līdz debesīm, no zemzemes līdz visumam, no akmens smaguma līdz sniegpārslu gaišajam vieglumam.”

Pastāvīgās izstādes autori ir Ojāra Vācieša muzeja speciālisti Ieva Ķīse, Dora Pauzere un Mārtiņš Bērziņš, tās mākslinieciskais autors – scenogrāfs Reinis Suhanovs. Māksliniecisko projektu realizēja “Dekorāciju darbnīca”.

Izstāde tapusi ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu

Vairāk informācijas: Ojāra Vācieša muzejs,
+ 371 67619905, + 371 67614015; vacietis@memorialiemuzeji.lv


Rainis un Aspazija ar Dailes teātra kolektīvu, uzsākot 1926./1927. gada sezonu. Fotogrāfs nezināms. Foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma. RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTIEM ZINĀTNISKIEM LASĪJUMIEM

26. novembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina tiešsaistē Zoom platformā klausīties zinātniskos lasījumus “Rainis un Aspazijas Dailes teātrī”, kas veltīti Dailes teātra simtgadei. Tie atklās dzejnieku saistību ar teātra dibināšanu un vēstīs par Raiņa un Aspazijas dramaturģijas ceļu tajā.

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors, un visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas iestudētas pat vairākkārt. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Tieši Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus. Zinātniskie lasījumi aktualizēs Raiņa un Aspazijas klātbūtni teātra kopainā un aicinās paskatīties uz dzejnieku dramaturģijas darbiem dažādās interpretācijās.

Zinātniskie lasījumi notiks sadarbībā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Programma:
• “Rainis un Dailes teātra veidošanās” – Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs).
• “Raiņa “Uguns un nakts”: E. Smiļģa un P. Pētersona iestudējumi Dailes teātrī pastāvošās iekārtas kontekstā (DT 1921, 1947, 1965)” – Rolands Melderis (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi””: Alfrēda Zommera (ZLT, 1933), Eduarda Smiļģa (DT, 1933) un Arnolda Liniņa (DT, 1981) interpretācijas” – Silvija Geikina (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Aspazijas lugu interpretācijas Dailes un Latvijas Nacionālajā teātrī (1920–1940)” – Jānis Siliņš (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Raiņa “Iļja Muromietis” Eduarda Smiļģa interpretācijā (DT, 1962)” – Rita Rotkale, teātra zinātniece.
• “Dailes teātra aktieri Raiņa repertuārā” – Gundega Saulīte, teātra zinātniece, žurnāliste.

Lai iegūtu konferences pieejas saiti, lūgums rakstīt uz e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule, tālr.: +371 67764295; +371 29239472; e-pasts: astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv


No š. g. 27. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Saldus pilsētas bibliotēkā, Tūristu ielā 3, Saldū būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde Viņi un sirdsapziņa. AICINA UZ MĀRA ČAKLĀ 80 GADU JUBILEJAI VELTĪTU IZSTĀDI SALDUS BIBLIOTĒKĀ

No š. g. 27. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Saldus pilsētas bibliotēkā, Tūristu ielā 3, Saldū būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde “Viņi un sirdsapziņa”. Tā veltīta Māra Čaklā 80 gadu jubilejai un atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar Ojāru Vācieti.

“Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus,” stāsta izstādes veidotāja Dace Micāne-Zālīte.

 

Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī “Pūt, vējiņi!” (“Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt.”), bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta pazīstamajā dzejolī “Dziesma par četriem baltiem krekliem” (“.. dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”). Taču sirdsapziņa ir arī metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību.

Māra Čaklā dzejolis “Dziesma par četriem baltiem krekliem”, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā “Elpojiet dziļi…”, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu.

Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa un Jura Poiša fotoportreti, fragmenti no Māra Čaklā izstādes videoversijas “Redzat – atkal ir debesis pušu” (autori: Rolands Kalniņš, Rita Meinerte, Gvido Skulte).

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte

+ 371 67614015; +371 26104238; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

 

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte

+ 371 67614015; +371 26104238; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv


Darba laiks svētkos DARBA LAIKS 18. NOVEMBRĪ

18. novembrī svinēsim valsts svētkus mājās, tāpēc muzeji būs slēgti!

Savukārt 17. novembrī saīsināts darba laiks:
10.00–16.00
Raiņa un Aspazijas māja
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Andreja Upīša memoriālais muzejs
Ojāra Vācieša memoriālais muzejs

11.00–17.00
Jāņa Akuratera muzejs.

Lai sirdssilti svētki!