Vakarlēpju karnevāls ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS “VAKARLĒPJU KARNEVĀLS”

20. februārī pulksten 19.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38–4) notiks “Literārās akadēmijas” 2018. gada prozas meistardarbnīcas vadītāja un absolventu lasījumi “Vakarlēpju karnevāls”.

Jau trešo reizi Andreja Upīša muzejā savus vēl nepublicētos darbus vai to fragmentus lasīt sanāks iesācēju, kā arī jau pazīstamo rakstnieku grupa “Vakarlēpji”, kurus vieno dalība 2018. gada “Literārās Akadēmijas” prozas meistardarbnīcās. Gadu pēc absolvēšanas tiksies meistardarbnīcas praktisko nodarbību vadītājs rakstnieks Osvalds Zebris, kā arī Svetlana Amberga (kibertrillera “Versija: Tēvi” autore), Ilze Andresone, Arnis Kauķis, Rute Kārkliņa, Iluta Puzāne, Aiva Sīle, Zane Šteinberga, Laura Vinogradova (vairāku bērnu grāmatu, kā arī stāstu krājumu “Izelpas” un “Lāču kalns” autore) un Liega Vītola.

Osvalds Zebris ir trīs grāmatu autors, ar rakstniecību nodarbojas kopš 2007. gada. Par romānu “Gaiļu kalna ēnā” 2017. gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu.
“Literārā Akadēmija” ir Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra kopīgi veidota kultūrizglītības programma, kas kopš 2003. gada realizē ar rakstnieku profesionālās meistarības celšanu saistītus projektus. Ik gadu programmas projekti aptver ap 300 dažāda vecuma un profesionālās sagatavotības autorus (meistardarbnīcu un semināru dalībniekus vai individuālu konsultāciju saņēmējus) un 70 profesionālus literatūras darbiniekus (konkursu žūriju, konsultantus, meistardarbnīcu vadītājus, lektorus un recenzentus).

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 20. februāris, 19.00–21.00

Ieejas maksa: 2.00 EUR.

Vairāk informācijas: Ilze Andresone
+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


No autora pie lasītāja TIKŠANĀS AR RAKSTNIEKU MĀRI BĒRZIŅU JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Otrdien, 2020. gada 18. februārī, plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Ojāra Vācieša iela 6a) aicina uz sarunu vakaru “Aizliegtais pianīns un atvērtās klavieres”, kas noris pasākumu cikla “No autora pie lasītāja” ietvaros. Šoreiz muzejā viesosies prozaiķis Māris Bērziņš.

Māris Bērziņš ir latviešu rakstnieks, kurš dzimis 1962. gadā, rīdzinieks. 1990. gadā ieguvis ekonomista izglītību un strādājis šajā jomā, taču līdz tam biji gan pavārs un tirdzniecības inspektors, gan meteorologs, sporta metodiķis, prečzini un krāsotājs. No 1998. gada līdz 2001. gadam bijis pirmais Valsts kultūrkapitāla fonda direktors. Rakstniecībai pievērsies tikai ap 40 gadu vecumu, debitējot ar romānu “Ērika Trauma sapnis” (2003). Plašu atzinību ieguvis ar saviem īsprozas darbiem par Gūtenmorgenu un ar romānu “Svina garša” (2015), par kuru ieguvis Latvijā prestižākās literatūras balvas, kā arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā (2015).

Pasākuma nosaukumā minētais “Aizliegtais pianīns” ir autora piektais romāns. Tas stāsta par birokrātiju bērnudārzā. Ar rakstnieku sarunāsies un vakaru vadīs muzeja speciālists, dzejnieks Aivars Eipurs, aicinot vakara apmeklētājus – skolotājus, literātus, muzeja darbiniekus un citus interesentus – dalīties pieredzē par birokrātiju.

Savukārt afišā minētās “…atvērtās klavieres” pārstāvēs PIKC Emīla Dārziņa mūzikas skolas 1.–3. klašu audzēkņi, kuri ar nelielu koncertu iesāks vakaru.

Ieejas maksa: 2.00 EUR,
skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: Aivars Eipurs,
+371 67619934; +371 29254631;
akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv.


Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs IZMAIŅAS DARBA LAIKĀ JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJĀ

Sakarā ar restaurācijas darbiem 13. februārī slēgts Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs. 

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Sīkāka informācija pa tālr. 26586404.

 


Tikšanās ar Ingunu Baueri TIKŠANĀS AR INGUNU BAUERI KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJĀ

21. februāri plkst. 17.00 Krišjāņa Barona muzejs aicina uz tikšanos ar grāmatas “Mazā, klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas” autori Ingunu Baueri. Sarunu vakars notiks pasākuma cikla “Sievietes, sievietes” ietvaros, šoreiz īpašu uzmanību pievēršot Krišjāņa Barona sievai Dārtai.

2019. gada nogalē atvērtā Ingunas Baueres grāmata “Mazā, klusā sirds” vēsta par Krišjāņa Barona sievu Dārtu. “Pārdomājot Dārtas likteni, pirmās izjūtas teic – maza, trausla, bet neparasti stipra latviešu sieviete. Kā daudzas, tomēr ļoti īpaša, jo Krišjāņa Barona dzīves draugs un uzticama sabiedrotā mūža garumā. Bez Dārtas pašaizliedzīgās mīlestības un rūpēm nebūtu Dainu tēva. Ar šo atziņu azotē tapis romāns ”Mazā, klusā sirds”, kas stāsta par Dārtas un Krišjāņa bērnību un jaunību. Par gadiem, kas pavadīti it kā cieši līdzās, bet tomēr šķirti. Par notikumiem jauno Baronu dzīvē “pirms tautasdziesmas”,” par grāmatu stāsta K. Barona muzeja speciāliste Rūta Kārkliņa.

Ar grāmatas fragmentu lasījumiem pasākumā piedalīsies Vecpiebalgas amatierteātra “Sumaisītis” aktieri Linda un Mareks Radvilaviči, savukārt par muzikālo noformējumu gādās Vita Dambe un Andris Ērglis.

Ar šo sarunu vakaru Krišjāņa Barona muzejs aizsāk pasākumu ciklu “Sievietes, sievietes”, kas vēstīs par tām sievietēm, kuras saistītas gan ar Baronu dzimtu, piemēram, Krišjāņa Barona sievu Dārtu, vedeklu Līnu, māsas mazmeitu Sofiju Dravnieci u.c., gan ar K. Barona piemiņas saglabāšanu Latvijā, piemēram, Austru Pumpuri, Saulcerīti Viesi.

Ieejas maksa: 2.00 EUR

skolēniem, studentiem un senioriem: 1.50 EUR.

Vairāk informācijas: Andris Ērglis, tālr. 29632284


Ieva Baumgarte "Zelta zirgs" RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJAS PIEDĀVĀ JAUNU MUZEJPEDAGOĢISKO PORGRAMMU

Raiņa un Aspazijas māja piedāvā jaunu muzejpedagoģisko programmu “Zelta zirgs” 6.–8. klases skolēniem.

Nodarbības laikā skolēni izspēlēs Raiņa lugu “Zelta zirgs”, kā arī tiks iepazīstināti ar Raiņa un Aspazijas mājas ekspozīciju, bibliotēku, kā arī lugas radīšanas vēsturi.

Lugai ir pieci cēlieni. Katra cēliena izspēlēšana ilgst apmēram 15 minūtes. Muzejpedagoga vadībā skolēni iesaistās lugas izspēlē ar dažādu perkusiju instrumentu (piemēram, jūras bunga, lietus koks, utt.) palīdzību. Pirms katra cēliena muzikālā pavadījuma, kuru rada paši skolnieki, tiks lasīti lomās arī zīmīgākie katra cēliena dialogi.

Pēc nelielas sagatavošanās, identificējoties ar lugas personāžu, noskaņu vai dabas trokšņiem, bērni ar instrumentiem radīs lugas īpašo noskaņu vai pastiprinās teksta pausto vēstījumu, kopīgi radot unikālu Raiņa “Zelta zirga” uzvedumu. Katra skolēnu grupa būtībā veidos unikālu skaņas izrādi, kas ļaus vieglāk uztvert lugas sižetisko līniju, iepazīt lugas personāžus, kā arī muzejpedagogs akcentēs lugas galvenās idejas (piem., vienotība, neatlaidība, līdzcilvēku mīlestība, naudas un varas attiecības utt.) un simbolus (piem., stikla kalns, Baltais tēvs, Melnā māte utt.), pārrunājot tās ar skolēniem.

Muzejpedagoģskā nodarbība, iepriekš piesakoties, otrdienās un ceturtdienās, Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, Rīgā.

Dalības maksa skolēniem – 2.00 EUR,

Skolotājiem, kas pavada grupu, – bez maksas.

Vairāk informācijas: http://memorialiemuzeji.lv/skolas-soma/

Nodarbība sagatavota ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijas skolas somas satura radīšana” ietvaros.

Skolas soma

 

 


METEŅI AR SAVIEŠIEM. SŪNU CIEMA ZĒNIEM – 80 METEŅI AR “SAVIEŠIEM”. “SŪNU CIEMA ZĒNIEM” – 80!

8. februārī plkst. 16.00 Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības 38-4 un folkloras kopa “Savieši” aicina lielus un mazus svinēt Meteņus. Ar rotaļām, dziesmām un dejām, Lāci un čigāniem uzsāksim arī A. Upīša populārā garā stāsta “Sūnu ciema zēni” 80. jubilejas gadu.

Garais stāsts “Sūnu ciema zēni” pirmo reizi publicēts 1940. gadā, vēlāk piedzīvojis vēl astoņus izdevumus un iedvesmojis neskaitāmus uzvedumus profesionālajos un amatieru teātros, radio, videofilmā, multiplikācijas filmā u.c. Arī A. Upīša memoriālais muzejs ik gadu skolēniem piedāvā interaktīvu izzinošo spēli “Sūnu ciema zēni”.

Folkloras kopa “Savieši” dibināta pirms 40 gadiem, tās repertuārā – dziesmas, dejas un rotaļas no visiem Latvijas novadiem, lielākoties pašu dalībnieku apzināts materiāls. “Savieši” ar dažādām programmām uzstājušies gan visā Latvijā, gan ārpus tās robežām, nominēti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” (2012. gadā par albumu-grāmatu “Mēļošana” un 2015. gadā par albumu-grāmatu “Zirga pase”).

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 8. februāris 16.00–17.30
Ieejas maksa: 2 eiro

Vairāk informācijas: Laura Tabūna +371 67289767; +371 29254346;
laura.tabuna@memorialiemuzeji.lv


Muzejs slēgts IZMAIŅAS DARBA LAIKĀ

Sakarā ar restaurācijas darbiem J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs slēgts no 27. janvāra līdz 12. februārim.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Sīkāka informācija pa tālr. 26586404.

 


Laima Akuratere SACERĒJUMU KONKURSS “MANS SVĒTDIENAS RAKSTU DARBS”

Atzīmējot dzejnieces un tulkotājas Laimas Akurateres 110. gadadienu, Jāņa Akuratera muzejs aicina 5.–12. klases skolēnus piedalīties sacerējumu konkursā, rakstot darbu par kādu no dotajām tēmām, par kurām arī pati Laima rakstījusi skolas laika domrakstos un savā dzejā.

1) Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli.
2) Māksla – dzīves svētdiena.
3) Akuratera varoņu raksturīgākās iezīmes.
4) Kādas es vēlētos savas mājas.
5) Kādu es vēlētos savu dzīvi.
6) „Aiz manas mājas ir ezers –
Viss debesu spožums tur mīt…” /Laima Akuratere/

Radošie darbi latviešu valodā jāiesūta līdz 2020. gada 3. martam pa e-pastu akuratera.muz@inbox.lv vai pastu: Jāņa Akuratera muzejs, O. Vācieša iela 6a, Rīga LV–1004 salasāmā rokrakstā vai datorrakstā, klāt pievienojot informāciju, kurā jānorāda izvēlētais darba nosaukums; darba autora(-es) vārds, uzvārds; skola, klase; dzīvesvietas adrese, pasta indekss; telefona numurs; e-pasta adrese.

KONKURSA NOLIKUMS


Laima Akuratere LAIMAS AKURATERES DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Otrdien, 21. janvārī, Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) no plkst. 12. 30 visas dienas garumā aicina uz Laimas Akurateres 110. dzimšanas dienas svinībām.

Programmā:
Plkst. 12.30–13.30 Brokastlaiks. Gaidot Beatriči un Lauru.
Plkst.14.00–15.00 Pusdienlaiks. Sapnis par Birznieku dārzu.
Plkst. 15.00–16.30 Tējas laiks. Atmiņas par Elzas konfektēm.

Plkst. 18.00 dzejas vakars „Slēp mani savu spārnu lokā”:
• Laimas Akurateres dzejas lasījumi, komentāri – Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere.
• Mūzika – komponists Andrejs Selickis.
• Dzejas lasījumi – Rudīte Losāne, Elīna Līce, Elvīra Bloma.
• Ceļojums ar māksliniekiem izstādē „Dāvana”.

Laima Akuratere (1910–1969) bija dzejnieka Jāņa Akuratera un viņa sievas Marijas Annas vienīgā meita. 20. gs. 30. gados viņa studēja Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātē Romāņu filoloģijas nodaļā. Īpaši tuva viņai kļuva renesanses un viduslaiku itāļu un franču literatūra. 30. gadu beigās viņa sāka presē publicēt savus dzejoļus, parakstot tos ar pseidonīmiem. 1937. gadā iznāca Frančesko Petrarkas „Soneti Madonnai Laurai” viņas atdzejojumā. Arī vēlāk viņa turpināja atdzejot no itāļu, franču, angļu, krievu valodas Danti, Viljamu Šekspīru, Pjēru Ronsāru, Šarlu Bodlēru un daudzus citus. Pēc Otrā pasaule kara viņas atdzejojumi publicēti antoloģijā „Pasaules tautu lirika”(1959) un V. Šekspīra Kopoto rakstu 6. sējumā (1965). Taču rokrakstā paliek tas, ko padomju laikā nav iespējams publicēt. 1948. gadā Laima sakārto savu dzejoļu krājumu „Dažas dziesmas”. Tas tiek izdots jau 30 gadus pēc dzejnieces nāves izdevniecībā „Pils” 1999.gadā.

Laimas dzejā vairākkārt izskan apliecinājums vērtībām – brīvībai, dzīvībai un ticībai. Jānis Osis, Laimas Akurateres dēls, apcerē par mātes dzeju rakstīja: “(..) brīvība dzejnieces būvētajā pasaulē ir lietu dabiskais stāvoklis, kad nekas netraucē veidot sevi Dievam par godu. Un tikai brīvībā cilvēks zems ceļu var noiet saskaņā ar Visaugstākā gribu, un tikai brīvībā viņa dzīve iegūst jēgu un piepildījumu.”

Dzejas vakarā „Slēp mani savu spārnu lokā” izskanēs gan Laimas, gan mūsdienu dzejnieču dzeja, kurām savas patības apziņā svarīgs ir bijis Dieva atklāsmes ceļš, turklāt šo ceļu ir bijis un ir svarīgi izteikt vārda mākslā.
Dzejniece Rudīte Losāne (1958) ilgus gadus ir bijusi Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne, LELB evaņģēliste Vangažu draudzē, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente. 2019. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) viņu ordinēja par mācītāju Aizputes novada Cīravas draudzē. R. Losānei ir izdoti četri dzejoļu krājumi „Dieva asara” (vienā grāmatā ar A. Krones-Lauriņas „Sirds klusējamais”, 1998), „Uguns smaržas” (2000), „Dvēseli tecinu zelta traukā” (2004), „Sāļais medus” (2010). Viņas dzejā satiekas sievišķās kaislības apzināšanās ar Dievesamības atklāsmes un izpratnes ceļu.

Dzejniece un dziesminiece Elīna Līce (1979) 2018. gadā ir publicējusi dzejoļu krājumu „Redzu”. Pirms tam bija kopkrājums „Tik tuvu pie…” (2008), kurā publicēta gan viņas, gan mammas Andas Līces dzeja. Elīnas Līces daiļradē nozīmīga ir iepriekšējo paaudžu veidotās pieredzes apzināšana un turpināšana. Viņas dzejā atklātajā dialogā ar dievišķo ir gan padevība, gan neremdināmas ilgas izprast notiekošā jēgu.

Dzejniece Elvīra Bloma (1986) ir vēl ceļā uz savu pirmo grāmatu. Viņas īpaša spēja ir ap sevi pulcēt domubiedrus un radīt notikumus, kuros saplūst dzeja, mūsdienu mūzika, vizuālā māksla un muzejiska vide. Viņa ir studējusi kultūras teoriju un teoloģiju. Elvīras Blomas dzejā kā spogulī uz mirkli atspīd šodienas apkārtējo notikumu lauskas, aiz kurām ir kāds nepanesamās esamības vieglums.

Pasākumā ar savām muzikālajām kompozīcijām piedalīsies arī komponists Andrejs Selickis (1960), kurš dēvēts arī par “muzikālu svētceļnieku, kurš meklē ceļu uz Dieva dārzu”. Diriģents Sigvards Kļava par Selicka darbiem ir teicis: „Jebkura viņa nošu lapa – sākums un beigas – ir pateicība Dievam. Tu neatradīsi gaudulīgas un bēdīgas lietas šajā mūzikā.’’

Pasākuma noslēgumā būs Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas izstādes „Dāvana” apskate kopā ar darbu autoriem.

Ieejas maksa pasākumā – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas:
Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja,
tel. 26703293; e-pasts: akuratera.muz@inbox.lv, akuraters@memorialiemuzeji.lv.


Zem Raiņa dzejas lietussarga VIZUĀLĀS MĀKSLAS DARBU KONKURSS “ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA”

Raiņa muzejs “Jasmuiža” izsludina vizuālās mākslas darbu konkursu “Zem Raiņa dzejas lietussarga”, kas domāts bērniem un jauniešiem no 12 līdz 16 gadu vecumam. Konkurss tiek rīkots, atzīmējot Raiņa 155. jubileju un viņa dzejoļu krājumu “Putniņš uz zara” 95. gadadienu un “Zelta sietiņš” 100. gadadienu.

Jau astoto gadu Raiņa muzejs “Jasmuiža” rīko vizuālās mākslas konkursu bērniem un jauniešiem. Šogad, atzīmējot Raiņa 155. jubileju, vēlamies piedāvāt neparastāku vizuālās mākslas konkursu – “Zem Raiņa dzejas lietussarga”.

Aicinām izvēlēties kādu Raiņa dzejoli no šī gada jubilejas dzejas krājumiem “Putniņš uz zara” vai “Zelta sietiņš”, un to ilustrēt nevis uz papīra, bet zīmējot uz lietussarga.

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās mākslas darbu uz lietussarga brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no minētajiem krājumiem.
Konkursa darbam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
• darba tehnika pēc dalībnieka izvēles;
• ilustrācijai jābūt uz lietussarga augšējās daļas (lietussargs atvērtā stāvoklī);
• ilustrācijai var izmantot jebkuras krāsas vienkrāsainu lietussargu;
• piedaloties konkursā, jāņem vērā, ka iesniegtie darbi tiks izstādīti ārpus telpām kā vides objekti.
Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā piedalās ar vienu darbu.

Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās, izstādēs, reklāmas materiālos. Darbi paliek organizatoru rīcībā un atpakaļ autoriem netiek izsniegti.

Darbu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 3. aprīlis (pasta zīmogs).
Darbs ar norādi „Vizuālās mākslas darbu konkursam “ZEM RAIŅA DZEJAS LIETUSSARGA”” iesniedzams, sūtot pa pastu/pakomātu. Adrese: Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV 5305 vai iesniedzot Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), iesniegšanas laiku saskaņojot pa tel. 29487589

Informācija uzziņai pa tālr. 29487589 (Solvita Kleinarte) vai e-pastu: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

Konkursa balvu sponsori: SIA “Salang-P”, Dailes teātris, apgāds Zvaigzne ABC un Preiļu Zvaigznes grāmatnīca, keramiķi Raivo Andersons, Edvīns Vincevičs, Viktors Ušpelis, Olga un Voldemārs Pauliņi.

Konkursa nolikumu “Zem Raiņa dzejas lietussarga” skatīt šeit.