Ceļā pie tautasdziesmas. Izstādes atklāšana KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS AICINA UZ PASĀKUMU LIEPĀJĀ

23. oktobrī plkst. 15.00 Liepājās Latviešu biedrības nasms un Krišjāņa Barona muzejs aicina uz muzikālu izglītojošu pēcpusdienu un izstādes “Ceļā pie tautasdziesmas” atklāšanu. 

Krišjāņa Barona 185 gadu jubilejai veltītā izstāde “Ceļā pie tautasdziesmas” aplūkojama Liepājas Latviešu biedrības nama Foajē no 19. oktobra līdz 30. novembrim. Izstāde sniedz plašu ieskatu folkloras vākšanas procesos un dinamikā visos Latvijas novados.

Šobrīd latviešu folkloras mantojumā ir apkopoti jau 3 miljoni vienību, kas tiek glabātas Latvijas Universitātes Latviešu Folkloras krātuvē. Izstādes autors ir Krišjāņa Barona muzeja speciālists Andris Ērglis, līdzautori – Latviešu folkloras krātuves fondu glabātāja Māra Vīksna un pētnieks Aldis Pūtelis, savukārt mākslinieks ir Ints Sedlenieks.

Krišjāņa Barons muzejs Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3–5, piektdien, 23. oktobrī, būs slēgts.


25. oktobrī plkst. 13.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju Jūgendstils gleznotāja mājoklī JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU “JŪGENDSTILS GLEZNOTĀJA MĀJOKLĪ”

25. oktobrī plkst. 13.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”, kuras laikā būs iespējams uzzināt par jūgendstila daudzveidību gan Jaņa Rozentāla dzīvokļa interjerā, gan arī mākslinieka gleznās un grafikas darbos.

Jūgendstila arhitektūra un māksla ir būtiska Latvijas kultūras daļa, kas joprojām piesaista uzmanību ar formu un dekoru daudzveidību un krāšņumu. Jūgendstila mantojuma plašāk pazīstamā daļa ir Rīgas jūgendstila arhitektūra, taču nozīmīgas ir arī šī stila izpausmes citos mākslas veidos. Iepazīties ar jūgendstila daudzveidību aicinām sestdien, 25. oktobrī, plkst. 13.00, kad J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā notiks tematiskā ekskursija “Jūgendstils gleznotāja mājoklī”. Ekskursijas gaitā būs iespējams iepazīt jūgendstila laika interjeru gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvoklī, paša mākslinieka projektētajās mēbeles, kā arī gleznas un grafikas darbus.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, rakstot uz e-pastu jrrbm@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 26586404.

Biļešu cenas: ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.
Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Krišjāņa Barona muzejs, turpinot aizsākto nodarbību ciklu “Oma atkal labā omā jeb Omas – 3”, 24. oktobrī plkst. 11.00 aicina Rīgā dzīvojošos seniorus un skolēnus uz tikšanos No bērnības, no tā, ko māte stāstījusi. KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS AICINA UZ NODARBĪBU “OMA ATKAL LABĀ OMĀ”

Krišjāņa Barona muzejs, turpinot aizsākto nodarbību ciklu “Oma atkal labā omā jeb Omas – 3”, 24. oktobrī plkst. 11.00 aicina Rīgā dzīvojošos seniorus un skolēnus uz tikšanos “No bērnības, no tā, ko māte stāstījusi”. Šoreiz nodarbība būs veltīta Krišjāņa Barona 185. dzimšanas dienai.

Pasākumā laikā apmeklētāji varēs uzzināt par Krišjāņa Barona ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturē un piedalīties muzejpedagoģiskajā nodarbībā “No tā, ko māte stāstījusi”, kas veltīta Barona bērnības gaitām. Ievērojot distancēšanās noteikumus, tikšanās noslēgumā apmeklētāji būs aicināti doties uz Vērmanes dārzu, lai iepazītu Rīgas vēsturi. Nodarbība paredzēta arī bilingvāli.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad projektā piedalīties aicināti Rīgas seniori (vectētiņi un vecmāmiņas) un Rīgas skolu jaunāko klašu audzēkņi, lai, tiekoties reizi mēnesī, gūtu dzīves pieredzi un saņemtu dzīvesprieku.

Ieeja bez maksas. Vietu skaits ierobežots.

Lūgums pieteikt savu dalību līdz 22. septembrim: barons@memorialiemuzeji.lv

Pieaugušajiem obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs. Bērni līdz 13 gadu vecumam drīkst ierasties bez maskām.

Nodarbības laikā tiks ievērotas Veselības ministrijas noteikumi no 13.10.2020. Nr. 08-01/140

Projektu atbalsta:

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma,

MMA, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs.

Vairāk informācijas: Rūta Kārkliņa, +371 67284265; +371 29120216; e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv


No 22. oktobra līdz 5. decembrim Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, aicina uz izstādi Latvija tik un tā. KOLĀŽU, ASAMBLĀŽU UN MINIMU IZSTĀDE “LATVIJA TIK UN TĀ”

No 22. oktobra līdz 5. decembrim Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, aicina uz izstādi “Latvija tik un tā”. Tajā aplūkojamas Šveicē dzimušas mākslinieces Petras Derkins radītās kolāžas un asamblāžas, kā arī rakstnieka Aivara Eipura minimas – sadzīviski īsprozas darbi, kur valda nevis doma, bet notikumi un izdoma. Tikšanās ar izstādes autoriem 31. oktobrī un 14. novembrī no plkst. 12.00 līdz 15.00.

Petras Derkins mazformāta kolāžu un asamblāžu galvenie tēli ņemti no Latvijas laika trīsdesmito gadu preses un padomju laika žurnāliem un ielikti dažādās sirreālās jaunās pasaulēs. Nereti attēlotas arī viegli ironiskas ainas, iedvesmojoties gan no vēsturiskiem, gan no Petras vīra dzimtenē Latvijā ikdienā sastaptajiem sižetiem. Savukārt Aivars Eipurs par saviem īsprozas darbiem saka: “Es radīju minimu kā literāru žanru, jo tādi apzīmējumi kā refleksija, miniatūra un maksima derēja tikai dažos gadījumos. Minimas ir sadzīviskas, te valda nevis doma, bet notikumi un izdoma. Šeit es rādu publikai nejaušu savas sirds portretu.”

Šo izstādi autori gatavoja vairākus gadus. Paredzēts arī izdot grāmatu “Latvija tik un tā” ar tekstu latviešu un angļu valodā.

Petra Derkins (1969) dzimusi Šercingenā, Šveicē. Viņas dzimtās valodas – retoromāņu un vācu. Kopš 2011. gada dzīvo Latvijā Dobeles pusē, Penkules pagastā. Mākslu apguvusi meistardarbnīcā pie Filipa Nelsona (Philip Nelson) Dornahā Šveicē, studējusi Bernes mākslas augstskolā, ieguvusi bakalaura grādu mākslas darbu konservācijas un restaurācijas nodaļā. Specializācija: gleznas un polihromija. Ieguvusi arī Šveices Sarkanā Krusta diplomu un strādājusi kā vecu un slimu cilvēku aprūpētāja. Gan iepriekš Šveicē, gan tagad Latvijā reģistrēta kā pašnodarbinātā māksliniece restauratore. Savu radošo enerģiju Petra Derkins velta mazformāta kolāžām un asamblāžām. 2012. gadā realizējusi mākslas projektu – sienas gleznojumu publiskā telpā, autobusu pieturā Apguldē. 2013. gadā Eiropas Savienības mājā Rīgā kopā ar mākslinieci Ilonu Drīliņu notika Petras pirmā izstāde “Stāsti bez robežām”. 2015. gada rudenī Rīgā, Mencendorfa namā kopā ar mākslinieku Raimondu Līcīti veidojusi izstādi “Kosmiskās skumjas”. 2016. gadā par godu Šveices lasītavas un Austrijas bibliotēkas 15 gadu jubilejai Petra tika uzaicināta izstādīt savas kolāžas Rīgā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā. 2016. gadā māksliniece piedalījās arī starptautiskajā izstādē “Arte Binningen” Šveicē. Kopš 2014. gada viņa ir Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre un ir piedalījusies JMB izstādēs, gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.

Aivars Eipurs (1956) dzimis Latvijā, Saulkrastu pusē, Pabažu ciemā. Studējis latviešu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem, bijis redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors, publicists žurnālos un avīzēs. No 2005. gada Latvijas Rakstnieku savienības dzejas un prozas konsultants. Kopš 2019. gada muzejpedagogs Jāņa Akuratera muzejā. Publicējas kopš 1985. gada. Literārā procesa klasifikācijā meklējams ar dzejnieka pseidonīmu Eduards Aivars. Izdoti desmit Aivara dzejoļu krājumi, jaunākais – “Dzejoļu remonts” – iznācis šoruden. 2018. gadā Aivara dzejas izlases izdotas Lielbritānijā un Krievijā. Aivars Eipurs ieviesis savu īsprozas paveidu – minimas. Iznākušas divas minimu grāmatas: “Minimas jeb Vienā istabā ar Antonu Vēbernu” (2008) un “Minimas jeb Zemestrīce zābakā”(2013). Pirmā minimu grāmata tulkota arī Braila rakstā.

Vairāk informācijas: Aivars Eipurs

+371 29276358; aivars.eipurs@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


21. oktobrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu Elfrīda… Zelta rasa. JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ ATGRIEŽAS PASĀKUMU CIKLS “LIKTENĪGĀ…”

21. oktobrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) aicina uz pasākumu “Elfrīda… Zelta rasa”. Pasākums būs veltīts dzejnieka Jāņa Akuratera sievas Marijas Annas māsai Elfrīdai Dišlerei (1895–1910).

Pasākuma pirmajā daļā būs Jāņa Akuratera muzeja speciālistes Mairas Valteres saruna ar literatūrzinātnieci Maiju Burimu par sievietes tēla atspoguļojumu latviešu literatūrā 20. gadsimta sākumā.

Pasākuma otrajā daļā Latvijas Nacionālā teātra aktiera Ulda Siliņa lasījumā izskanēs Elfrīdas Dišleres draugu – Kārļa Skalbes, Kārļa Krūzas, Andreja Kurcija – un Jāņa Akuratera dzeja un atmiņas par viņu. Pie klavierēm būs Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkne Krista Pugača.

Elfrīda Dišlere mācījās Rīgā Ķeniņa ģimnāzijā, smagi saslima un piecpadsmit gadu vecumā aizgāja mūžībā. Šī jaunā, šķietami trauslā, bet ar kādu īpašu viedumu apveltītā neparastā meitene bija Jāņa un Marijas Annas Akurateru draugu lokā ļoti iemīļota. Viņa kļuva par mūzu Kārlim Krūzam, kurš vēlāk viņai veltīja dzejoļu krājumu “Zemes zīmes” (1925).

No Kārļa Krūzas dienasgrāmatas piezīmēm par Elfrīdu:

“1922.gada 1.maijā. Biju pie Akuratera. Iegājis istabā, apmetos uz kušetes. Pie sienas man pretim bija Frīdas portrets un es no jauna redzēju, kāds brīnišķīgs samērs viņas sejā. Tāds neizsakāms samērs starp pieri un zodu, acīm un vaigiem, degunu un muti. Samērs, kas pārspēj pat Monnas Līzas mūžīgo daiļumu. Tāds samērs sejā nav ne Marei, ne Laimītei, ne Helēnai Liepiņai, – tāda samēra nav bijis nevienai no manām vismīļajām… Tāds samērs varbūt mājo tikai manos sapņos…”

 

Ar Elfrīda Dišlerei veltīto pasākumu Jāņa Akuratera muzejs turpina Valsts kultūrkapitāla un Jāņa Akuratera biedrības atbalstīto piecu pasākumu ciklu “Liktenīgā…”. Tā centrā ir sievietes 20. gadsimta sākumā – kā literāri tēli, reālas personības un prototipi. Pasākumu ciklu ir veltīts tverami netveramajām saitēm, kas vieno prototipu ar literāro tēlu, kā arī liktenīgiem notikumiem, kuri ietekmēja Jāņa Akuratera un viņam tuvo draugu dzejnieku un rakstnieku likteni. Sieviešu tēlu galerijā iekļautas – nodevēja/aģente, teroriste, māksliniece un mūzas. Ar viņām saistītie stāsti ir līdz šim plašākai publikai maz zināmi, vai pat nezināmi. Pasākumu cikls pieskarsies arī 20. gadsimta sākumā sievietes tēla atspoguļojuma tipiem literatūrā, kurus literatūras vēsturē mēdz dēvēt par – femme fatale (liktenīgā sieviete), femme fragile (trauslā sieviete), femme forte jeb jaunā sieviete. Pirmais cikla pasākums Jāņa Akuratera dzimšanas dienā (13. janvārī) bija veltīts dzejnieka māsai Helēnai Akuraterei. Ciklā gaidāmi pasākumi “Erna”, “Tea Moreni” un “Evstolija”.

Ieejas maksa pasākumā – 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Pasākumā vietu skaits ierobežots.

Obligāta pieteikšanās pa e-pastu akuratera.muz@inbox.lv vai telefonu 26703293

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


No 14. oktobra muzeju apmeklētājiem jābūt ar sejas masku. NO 14. OKTOBRA MUZEJU APMEKLĒTĀJIEM JĀBŪT AR SEJAS MASKĀM!

Saistībā ar aktuālajām prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai, sākot ar 2020. gada 14. oktobri ikvienam muzeju apmeklētājam obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris).
Aicinām būt atbildīgiem!

 

 

 


Jaņa Rozentāla apgleznota palete, ko mākslinieks dāvinājis aktrisei Dacei Akmentiņai. JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ TEMATISKO EKSKURSIJU “ROZENTĀLS UN BLAUMANIS TEĀTRA DZĪVĒ”

18. oktobrī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt tematisko ekskursiju “Rozentāls un Blaumanis teātra dzīvē”. Ekskursijas laikā apmeklētāji uzzinās par rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa un gleznotāja Jaņa Rozentāla gaitām Rīgas Latviešu teātrī, draudzību ar aktieriem, kā arī Blaumaņa cīņu par teātra direktora vietu.

Jau kopš studiju gadiem jaunam māksliniekam Janim Rozentālam izveidojās draudzīgas attiecības ar jau atpazīstamību ieguvušo rakstnieku Rūdolfu Blaumani. Abi domubiedri vairāk satuvinājās, kad Blaumanis īrēja istabu pie Rozentāla ģimenes Alberta ielā 12-9. Rozentālu viesistabā bieži pulcējās vietējā inteliģence, lai apspriestu kultūras dzīves aktualitātes, un arī Blaumanis labprāt piedalījās šajās viesībās. Rozentālu un Blaumani vienoja interese par mākslu, literatūru un teātri. Interesanti, ka abu pirmā tikšanās arī notikusi teātrī. Rozentāls jaunības dienās bija iesaistījies Rīgas Latviešu teātra darbībā un vēlāk saglabāja draudzīgas attiecības ar teātra darbiniekiem, savukārt Blaumaņa ceļš jau kopš pievēršanās latviešu literatūrai bija cieši saistīts ar teātri.

Aicinām svētdien, 18. oktobrī, plkst. 14.00 iepazīties ar stāstiem par rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa un gleznotāja Jaņa Rozentāla gaitām Rīgas Latviešu teātrī, draudzību ar aktieriem, kā arī Blaumaņa cīņu par teātra direktora vietu. Ekskursijas laikā būs iespējams apskatīties Rūdolfa Blaumaņa istabu, kur viņš mita no 1906.–1908. gadam, kā arī aplūkot Jaņa Rozentāla ģimenes mājokli.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz ekskursiju, zvanot pa tālruni 26392540 vai rakstot uz e-pastu maija.arena@memorialiemuzeji.lv.

Biļešu cenas: ekskursija muzejā: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Zinātniskie lasījumi A3_web RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ ZINĀTNISKAJIEM LASĪJUMIEM “JAUNĀS LATVIJAS VALSTS KULTŪRPOLITIKA”

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, 15. oktobrī plkst. 14.00 aicina uz zinātniskajiem lasījumiem “Jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”. Referāti iepazīstinās ar Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa devumu valsts kultūrpolitikas izveidē.

Konference veltīta kultūrpolitikas notikumiem, kas risinājās tieši pirms simts gadiem: 1919.–1920. gadā kultūrpolitikā aktuāli bija gan jaunu risinājumu meklējumi, gan arī iepriekšējo politisko sistēmu atstātais mantojums un kultūras procesa nepārtrauktība. Referāti iepazīstinās ar trīs rakstnieku (Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa) devumu valsts kultūrpolitikas izveidē 1919.–1920. gadā, sniedzot ieskatu gan sabiedrības ieguvumos, gan arī vēstot par šo notikumu ietekmi uz personību likteņiem. Tie būs stāsti par Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa darbošanos “Kultūras ministra lomā” laikā, kad speciālas Kultūras ministrijas nebija, bet tās funkciju pildīja Mākslas departaments.

Programma:
1. Gints Zelmenis, Dr. hist. “Latvijas Republikas kultūras politika 1918.–1930”.
2. Krišjānis Brakovskis, Mg. hist. “Baltijas konference un Raiņa loma tajā”.
3. Ojārs Spārītis, Dr. art. “Baltijas konferences materiālu tulkošanas darbs un izdevuma gatavošana”.
4. Gundega Grīnuma, Dr. philol. “Roberts Ivanovs: Satversmes sapulces sekretārs un netapušais Raiņa Ekermanis”.
5. Arnis Koroševskis, Mg. philol. “Atklāts draugs un slepens ienaidnieks: ieskats Raiņa un Andreja Upīša attiecībās”.
6. Maira Valtere, Mg. art. “Jāņa Akuratera darbība Izglītības ministrijas Mākslas departamentā”.
7. Astrīda Cīrule, Mg. art. “Rainis – izglītības ministrs”.

Pasākums tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

Aicinām pieteikties zvanot pa tālr. +371 67764295 vai +371 27162891 vai rakstot uz rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv. Maksimālais vietu skaits – 30

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule
+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Ineta Freidenfelde. Dzimta. Pilsētas eņģeļi. 2020. Audekls, eļļa, autortehnika, 100 x 90 cm. JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ IZSTĀDI “ZELTS. GAISMA. KRĀSA. LĪNIJA.”

No 14. oktobra līdz 22. decembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs Rīgā, Alberta ielā 12-9, aicina uz izstādi “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija.” Tajā aplūkojams piecu mākslinieču kopīgi veidots radošu darbu cikls, kurā savijas laikmetīgā un kanoniskā māksla. Izstādes atklāšana 14. oktobrī plkst. 18.00.

Izstādē apvienojušās piecas laikmetīgās un kanoniskās mākslas pārstāves: Evija Rudzīte, Ineta Freidenfelde, Marta Jurjāne, Elīna Alka un Lauma Palmbaha. Radošos darbus vieno meklējumi par zelta, gaismas, krāsas un līnijas savstarpējo mijiedarbību dažādos gadsimtos, kultūrās un mūsdienu mākslas pasaulē. Kristīgās mākslas veidotāji sava laikmeta mākslas valodu piepilda ne tikai ar mākslinieciskās izteiksmības, bet arī ar garīga vēstījuma saturu. Sakrālās mākslas veidotāji to pastiprina, savos darbos izceļot zelta pārklājuma īpašību – spēju izstarot un atstarot gaismu.

Izstādes rīkotājas uzsver, ka “izstāde ir iecerēta kā kopīgu tēmu apvienojums atšķirīgu mākslinieku rokrakstos, tādējādi paverot apmeklētājam iespēju iepazīt zelta, gaismas, krāsu un līniju dažādos uztveres un atainošanas veidus.”

Ikonu mākslinieces Evijas Rudzītes gleznieciski niansētie darbi apliecina ikonu mākslas tradīcijas dzīvīgo spēku. Māksliniece, izstādot savus darbus ārpus baznīcas, ir sava laikmeta radošo meklētāju saimes dalībniece. Tūkstošu gadu izkoptas mākslas tradīcijas ietvaros viņa runā ar mūsdienu skatītāju vienotu informatīvo kodu valodā.

Zelta, mūžīgās gaismas un svētības brīnumaino īpašību pasaulē ieved arī māksliniece Ineta Freidenfelde. Viņas gleznās mazās radības, kas dzīvo mums līdzās, tiek atklātas kā harmoniskas pasaules dzīves svarīga sastāvdaļa, bez kurām pasaule nebūtu pilnīga.

Savos darbos māksliniece Marta Jurjāne glezno gaismu – gan to, kas ir acīm saredzama, piešķir prieku tumšai dienai un spēlējas ar ēnu rakstiem uz sienas, gan neredzamo, dievišķo gaismu, kas izgaismo sirdi un dzīvi, piešķirot tai jēgu un piepildījumu.

Māksliniece Elīna Alka, gleznojot ar Latvijas zemes krāsu pigmentiem, rada apslēptu pasauli, par kuras pastāvēšanu, iespējams, cilvēce nenojauš. Viņas gleznās māja tiek interpretēta kā cilvēks, kas meklē savu piederību un vietu uz šīs pasaules.

Mākslinieces Laumas Palmbahas grafikas darbi atklāj līniju kā bezgalīgu iespēju instrumentu. Uz papīra virsmas ar grafīta zīmuli veidotie tumši gaišie kontrasti rada tāluma, tuvuma un dziļuma izjūtu. Ietērpta iztēles un simbolu valodā, līnija spēj atklāt gan redzamo, gan neredzamo pasauli.

Vairāk informācijas: Dace Vosa
67331641, 26586404; dace.vosa@memorialiemuzeji.lv


Dzejoļu-remonts-WEB EDUARDA AIVARA DZEJAS KRĀJUMA “DZEJOĻU REMONTS” ATVĒRŠANAS SVĒTKI JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

8. oktobrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša iela 6a, aicina uz Eduarda Aivara dzejas krājuma “Dzejoļu remonts” atvēršanas svētkiem. Pasākumā piedalīsies krājuma autors, grāmatas redaktors Ilmārs Šlāpins, mākslinieks brālis Y, kā arī izdevniecības “Neputns” pārstāvji.

“Dzejoļu remonts” ir Eduarda Aivara desmitais dzejoļu krājums.

“Grāmatu kā skavas satur septiņi īsi dzejoļi ar to pašu virsrakstu “Dzejoļu remonts”, sanumurēti no I līdz VII, un atrodas viens no otra pieklājīgā attālumā, gluži kā mašīnu (lasi: dzejoļu) servisi. Tāpat lasītājiem būs interesanti sastapt jau agrāk radīto dzejas formu – dzejoļus ar gariem virsrakstiem, kur iespaids piedzimst virsrakstā, kurš ir kā slīdoša lente, bet pats dzejolis ir pavisam īss un atgādina atbalsi. Arī šie dzejoļi nav vienkopus, bet pavada visā grāmatas garumā,” stāsta krājuma autors Eduards Aivars

Krājuma redaktors Ilmārs Šlāpins: “Jaunais krājums sevī apvieno divas lasītājam jau pazīstamas šī dzejnieka daiļrades šķautnes. Ironiskas refleksijas pilnos dzejoļus ar garajiem virsrakstiem un rezignētus ikdienības vērojumus, kas šeit, atšķirībā no īsprozas “minimām”, ieguvuši lirisku nosvērtību.”

Eduards Aivars (īst. v. Aivars Eipurs) kopš 1985. gada regulāri publicē literārus darbus . Strādā par dzejas un prozas konsultantu Latvijas Rakstnieku savienībā. Autors desmit dzejoļu krājumiem, diviem īsprozas krājumiem, sastādījis antoloģiju “Viens dzejolis 2013″, atdzejojis Andrē Bretona, Viljama B. Jeitsa, Dilana Tomasa un citu dzejnieku darbus. Saņēmis Dzejas dienu balvu par krājumu “Es pagāju” (2002), Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” par krājumu “Sakvojāžs” (2012). Eduarda Aivara dzeja atdzejota angļu, krievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, igauņu, somu, ungāru, zviedru u. c. valodās. 2018. gadā klajā nāca Eduarda Aivara grāmatas angļu un krievu valodā (Phenomena. Wales, PARTHIAN, 2018; Где то здесь должна быть Эвропа. Москва, 2018).