Saistībā ar aktuālajām prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai, Memoriālo muzeju apvienības muzeji uzņem tikai individuālus apmeklētājus, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus. Ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris). DROŠS MUZEJA APMEKLĒJUMS

Saistībā ar aktuālajām prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai, Memoriālo muzeju apvienības muzeji uzņem tikai individuālus apmeklētājus un vienas mājsaimniecības locekļus. Ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris).

  • Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju.
  • Muzejos ir noteikts maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkā, nodrošinot vienai personai ne mazāk kā 10 m2 telpas.
  • Lūdzam ievērot 2 metru distanci no citiem apmeklētājiem un muzeja darbiniekiem, sekot informācijai vizuālajās norādēs, kā arī ievērot muzeja personāla norādījumus.
  • Aicinām izmantot maksājumu kartes.
  • Muzejos šobrīd atcelti visi publiskie pasākumi – nenotiek ekskursijas, muzejpedagoģijas nodarbības, pasākumi, klātienes konsultācijas, kā arī nav pieejama telpu noma pasākumiem.

Lai apmeklētāji justos droši:

  • muzeja darbinieki ir nodrošināti ar aizsardzības līdzekļiem;
  • muzejos ir iespēja norēķināties ar karti;
  • pie muzeju ieejas ir pieejami spirtu saturoši roku dezinfekcijas līdzekļi, muzeju labierīcībās – viss nepieciešamais roku higiēnai;
  • muzeju telpās tiek uzņemti ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;
  • MMA muzejos ir noteikts maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkā, nodrošinot vienam apmeklētājam vismaz 10 m2 telpas;
  • muzejos tiek veikta regulāra telpu un virsmu tīrīšana, t.sk. dezinfekcija;
  • muzejos ir samazināts kopīgi lietojamo virsmu un priekšmetu skaits;
  • ikvienam muzeja apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs (vizieris).

Aicinām būt atbildīgiem un ievērot piesardzības pasākumus! Lai drošs un mierpilns muzeja apmeklējums!


No 13. novembra Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) aicina aplūkot pastāvīgo izstādi Starp dzejoļiem. Tā papildina muzeja ekspozīciju un vēsta par Ojāra Vācieša interesēm brīžos starp dzejoļu radīšanu OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ ATKLĀTA PASTĀVĪGĀ IZSTĀDE “STARP DZEJOĻIEM”

No 13. novembra Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) aicina aplūkot pastāvīgo izstādi “Starp dzejoļiem”. Tā papildina muzeja ekspozīciju un vēsta par Ojāra Vācieša interesēm brīžos starp dzejoļu radīšanu.

Par izstādi tās veidotāji stāsta: “Izstāde vēsta par Ojāru Vācieti brīžos starp dzejoļu radīšanu, starp smago un vieglo. Viņa rakstāmgalda atvilktnēs, ievīstīti avīžpapīrā, reiz glabājās minerāli un ieži, kurus viņš vācis gan tepat Latvijā, gan Sibīrijā – Irkutskā un Jakutskā –, gan citviet, kur ceļojis. Veidojot izstādi, esam savākuši akmeņus arī no Vācieša dzimtajām mājām, no Gaujienas, no nama Lielajā Altonovas ielā 19 (tagadējā Ojāra Vācieša iela) un citām vietām, kas kādā dzīves brīdī kļuvušas par Vācieša mājām. Tas ir Ojāra Vācieša ceļš akmeņos.

Pastāvīgā izstāde ir arī stāsts par vieglo. Laikā starp dzejoļu rakstīšanu Vācietis bieži sēdējis pie rakstāmgaldā un zīmējis – tāpat vien, savam priekam. Reizēm viņš griezis sniegpārsliņas no rakstāmpapīra vai plānā koppapīra, lai atpūstos no dzejas rakstīšanas vai gluži pretēji – lai koncentrētos dzejas rakstīšanai.

Izstādē redzam dzejnieku starp dzejoļiem no zemes līdz debesīm, no zemzemes līdz visumam, no akmens smaguma līdz sniegpārslu gaišajam vieglumam.”

Pastāvīgās izstādes autori ir Ojāra Vācieša muzeja speciālisti Ieva Ķīse, Dora Pauzere un Mārtiņš Bērziņš, tās mākslinieciskais autors – scenogrāfs Reinis Suhanovs. Māksliniecisko projektu realizēja “Dekorāciju darbnīca”.

Izstāde tapusi ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu

Vairāk informācijas: Ojāra Vācieša muzejs,
+ 371 67619905, + 371 67614015; vacietis@memorialiemuzeji.lv


Rainis un Aspazija ar Dailes teātra kolektīvu, uzsākot 1926./1927. gada sezonu. Fotogrāfs nezināms. Foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma. RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTIEM ZINĀTNISKIEM LASĪJUMIEM

26. novembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina tiešsaistē Zoom platformā klausīties zinātniskos lasījumus “Rainis un Aspazijas Dailes teātrī”, kas veltīti Dailes teātra simtgadei. Tie atklās dzejnieku saistību ar teātra dibināšanu un vēstīs par Raiņa un Aspazijas dramaturģijas ceļu tajā.

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors, un visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas iestudētas pat vairākkārt. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Tieši Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus. Zinātniskie lasījumi aktualizēs Raiņa un Aspazijas klātbūtni teātra kopainā un aicinās paskatīties uz dzejnieku dramaturģijas darbiem dažādās interpretācijās.

Zinātniskie lasījumi notiks sadarbībā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Programma:
• “Rainis un Dailes teātra veidošanās” – Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs).
• “Raiņa “Uguns un nakts”: E. Smiļģa un P. Pētersona iestudējumi Dailes teātrī pastāvošās iekārtas kontekstā (DT 1921, 1947, 1965)” – Rolands Melderis (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi””: Alfrēda Zommera (ZLT, 1933), Eduarda Smiļģa (DT, 1933) un Arnolda Liniņa (DT, 1981) interpretācijas” – Silvija Geikina (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Aspazijas lugu interpretācijas Dailes un Latvijas Nacionālajā teātrī (1920–1940)” – Jānis Siliņš (E. Smiļģa Teātra muzejs).
• “Raiņa “Iļja Muromietis” Eduarda Smiļģa interpretācijā (DT, 1962)” – Rita Rotkale, teātra zinātniece.
• “Dailes teātra aktieri Raiņa repertuārā” – Gundega Saulīte, teātra zinātniece, žurnāliste.

Lai iegūtu konferences pieejas saiti, lūgums rakstīt uz e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule, tālr.: +371 67764295; +371 29239472; e-pasts: astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv


No š. g. 27. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Saldus pilsētas bibliotēkā, Tūristu ielā 3, Saldū būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde Viņi un sirdsapziņa. AICINA UZ MĀRA ČAKLĀ 80 GADU JUBILEJAI VELTĪTU IZSTĀDI SALDUS BIBLIOTĒKĀ

No š. g. 27. novembra līdz 2021. gada 28. janvārim Saldus pilsētas bibliotēkā, Tūristu ielā 3, Saldū būs apskatāma Ojāra Vācieša muzeja ceļojošā izstāde “Viņi un sirdsapziņa”. Tā veltīta Māra Čaklā 80 gadu jubilejai un atklāj dzejnieka radošās un biogrāfiskās saites ar Ojāru Vācieti.

“Kā sastiķēti ielāpi, brūču šuves un rakstītas vīles ir teksti ar uzmundrinājuma, darbīgu domu un izsvērtu rekomendāciju, joku un patiesas draudzības vārdiem, kas lasāmi izstādes centrā eksponētajā sirdsapziņas kreklā. To veido dzejnieku savstarpēji adresētie teksti un vēstules, atklājot spēcīgās radošās un biogrāfiskās saites, kas viņus abus vienojušus,” stāsta izstādes veidotāja Dace Micāne-Zālīte.

 

Izstādes vadošais motīvs ir sirdsapziņa. Šo vārdu abi dzejnieki ir iekodējuši arī savās dzejas rindās: Ojāram Vācietim tas lasāms dzejolī “Pūt, vējiņi!” (“Tā ir tautas sirdsapziņa, un tai mūžam tādai būt.”), bet Mārim Čaklajam sirdsapziņa ieausta pazīstamajā dzejolī “Dziesma par četriem baltiem krekliem” (“.. dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām.”). Taču sirdsapziņa ir arī metafora, kas sastopama abu dzejnieku daiļradē. Ojāram Vācietim un Mārim Čaklajam nācās saskarties ar publicēšanas grūtībām, cenzūras aizliegumu, jo viņu dzeja bija kā sauciens pēc laikabiedru sirdsapziņas tīrības, aicinājums caur dzejas tēliem saglabāt latviešu kultūras un dzejas ideālus, sargāt un aizstāvēt latviešu valodu, respektēt personas intelektuālo un garīgo brīvību.

Māra Čaklā dzejolis “Dziesma par četriem baltiem krekliem”, kas, Imanta Kalniņa komponēts, skan Rolanda Kalniņa filmā “Elpojiet dziļi…”, mākslas valodā ir piemineklis tiem, kas nepakļāvās padomju ideoloģijas spiedienam un spēja noturēt savu radošo garu brīvu.

Izstādē izmantoti dokumenti un korespondence no Ojāra Vācieša muzeja krājuma, Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa un Jura Poiša fotoportreti, fragmenti no Māra Čaklā izstādes videoversijas “Redzat – atkal ir debesis pušu” (autori: Rolands Kalniņš, Rita Meinerte, Gvido Skulte).

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte

+ 371 67614015; +371 26104238; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv

 

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Tuvāka informācija: Dace Micāne-Zālīte

+ 371 67614015; +371 26104238; dace.zalite@memorialiemuzeji.lv


Darba laiks svētkos DARBA LAIKS 18. NOVEMBRĪ

18. novembrī svinēsim valsts svētkus mājās, tāpēc muzeji būs slēgti!

Savukārt 17. novembrī saīsināts darba laiks:
10.00–16.00
Raiņa un Aspazijas māja
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Andreja Upīša memoriālais muzejs
Ojāra Vācieša memoriālais muzejs

11.00–17.00
Jāņa Akuratera muzejs.

Lai sirdssilti svētki!


Ojārs Vācietis pie savas mājas loga. Foto: Imants Prēdelis SVEICAM OJĀRA VĀCIEŠA DZIMŠANAS DIENĀ!

Aicinām izstaigāt dzejniekam tuvās Pārdaugavas vietas ar audiogidu “Ojāra soļi”. Lai to izdarītu, nepieciešams lejupielādēt QR kodu lasītāju un nolasīt QR kodu, ko bez maksas var iegūt Māras dīķa krastā (Ojāra Vācieša ielā 15).

Dzejnieka sajūtu, dzejas un mūzikas maršrutu radījis fonds “Initium” un Pārdaugavas radošais centrs sadarbībā ar Ojāra Vācieša muzeju un biedrību, aktieri Jāni Kroni, komponistiem Jēkabu Nīmani un Edgaru Raginski.


14. novembrī no plkst. 11.00 Krišjāņa Barona muzejs aicina tiešsaistē muzeja Facebook lapā piedalīties nodarbību cikla “Oma atkal labā omā” noslēguma pasākumā Izrakst`, māsiņ, karodziņu! KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS AICINA UZ NODARBĪBU CIKLA “OMA ŠODIEN LABĀ OMĀ” NOSLĒGUMA TIKŠANOS

14. novembrī no plkst. 11.00 Krišjāņa Barona muzejs aicina tiešsaistē muzeja Facebook lapā piedalīties nodarbību cikla “Oma atkal labā omā” noslēguma pasākumā “Izrakst`, māsiņ, karodziņu!”

No plkst. 11.00 Krišjāņa Barona muzeja Facebook lapā interesenti varēs vērot ekskursiju Brāļu kapos, bet pēc tam – piedalīties attālinātā fizioterapijas nodarbībā kopā ar fizioterapeiti Danu Fedulovu.
Facebook lapā būs iespēja noklausīties Krišjāņa Barona muzeja speciālistes Rūtas Kārkliņas sarunu ar K. Barona ielas 3. nama iedzīvotāju Elizabeti Čukuri, un kopā ar muzeja speciālistu Andri Ērgli doties ekskursijā pa muzeja nama vēstures stāviem, uzzinot, kur un kad dzimusi Latvijas valsts.
Pasākuma noslēgumā Dita Barona aicinās piedalīties valsts valodas apguves noslēguma nodarbībā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad projektā piedalīties tika aicināti Rīgas seniori (vectētiņi un vecmāmiņas) un Rīgas skolu jaunāko klašu audzēkņi, lai, tiekoties reizi mēnesī, gūtu dzīves pieredzi un saņemtu dzīvesprieku.

Pasākums norit tiešsaistē, Krišjāņa Barona muzeja Facebook lapā no plkst. 11.00: www.facebook.com/baronamuzejs

Projektu atbalsta:
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programma,
MMA, Rakstnieku muzeju biedrība PILS, Krišjāņa Barona muzejs.


14. novembrī no plkst. 15.00 Jāņa Akuratera muzejs tiešsaistē muzeja Facebook lapā aicina uz pasākumu ciklu Sapņi un likteņi JĀŅA AKURATERA MUZEJS TIEŠSAISTĒ AICINA UZ PASĀKUMU CIKLU “SAPŅI UN LIKTEŅI”

14. novembrī no plkst. 15.00 Jāņa Akuratera muzejs tiešsaistē muzeja Facebook lapā aicina uz pasākumu ciklu “Sapņi un likteņi”, ko veidos divi Jāņa Akuratera māsai Helēnai Akuraterei veltīti teatrāli uzvedumi un Latvijas PEN kluba lasījumi. Pasākums noris Starptautiskās Muzeju nakts ietvaros, kas šogad notiek Muzeju naktij neierastā laikā – novembrī – un arī neierastā veidā – digitāli.
Interesentiem būs iespēja muzeja Facebook lapas tiešraidē vērot divus teatrālus uzvedumus – plkst. 15.00 Jāņa Liepiņa errastību spēli “Cīniņi ar nelabo” un plkst. 19.00 – dialogos veidotu stāstu par Jāņa Akuratera māsas Helēnas sapņiem un noslēpumiem “Helēna – noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu…””.
“Helēna. Noslēpums un plīvurdeja jeb “Tu slīdēji pa slidotavu”” ir dialogos veidots stāsts, kur Helēnas jaunības laika sapņi, noslēpumi un dvēseles dzīve atklājas atmiņās un sarakstē ar rakstniekiem Kārli Krūzu un Jāni Grīnu. Helēnas lomu atveido Ieva Akuratere, bet Kārļa Krūzas un Jāņa Grīna lomās iejuties Egils Melbārdis. Saviļņojošu pirmizrādi šis stāsts piedzīvoja jau Jāņa Akuratera 144. dzimšanas dienā 2020. gada 13. janvārī apmeklētāju pārpildītā kamīnzālē.
Drīz pēc tam tapa vēl viens stāsts par Helēnu Akurateri un Frici Osi – “Cīniņi ar nelabo…” Akuratera māsas Helēnas un znota Friča errastību spēle, ko sarakstījis Jānis Liepiņš. Tas ir stāsts par laiku, kad Helēna Akuratere un Fricis Osis, kurš atgriezies no soda nometnes Sibīrijā, ir palikuši Akuratera namā vieni. Tā ir viņu dzīves novakare, kad sarunās un atmiņās tiek pārcilāta un vērtēta dzīves gaita. Helēnas Akurateres lomā iejutīsies – Lidija Pupure, bet Akuratera znota Friča Oša lomā – Ģirts Jakovļevs, mūzikas skolotājs – Ventis Zilberts. Ar šīs spēles iestudējumu Jāņa Akuratera muzejs godina Jāni Liepiņu, kam šogad nozīmīga dzīves jubileja.
Jānis Liepiņš, kā ilggadējs torņakalnietis, liekas, savus varoņus varbūt pat redzējis vaigā, pētījis materiālus par viņiem muzejos, arhīvos un bibliotēkās, tāpēc tēli un notikumi dramatiskajā Helēnas un Friča errastību spēlē atklājas tieši un it kā klātesoši. Ārstu, rakstnieku, aizrautīgu kultūras vēstures pētnieku Jāni Liepiņu Jāņa Akuratera muzejs dēvē par savu dramaturgu. 15 gados muzeja kamīnzālē iestudētas ap desmit J. Liepiņa sarakstītas lugas, ko autors nosaucis par spēlēm.
Vēl interesenti aicināti Akuratera muzeja facebook kontā vērot arī Latvijas PEN lasījumus, kas veltīti Starptautiskajai ieslodzīto rakstnieku dienai.
20. gadsimta 30. gados Jānis Akuraters bija Latvijas PEN kluba prezidents. Šobrīd Latvijas PEN turpina aktīvi darboties Ingas Gailes vadībā, un Jāņa Akuratera muzejā notiek Latvijas PEN lasījumi. Arī Muzeju naktī Latvijas PEN centra dalībnieki – literāti Inga Gaile, Ilmārs Šlāpins, Dainis Deigelis un Aivars Eipurs – Starptautiskās ieslodzīto rakstnieku dienas priekšvakarā lasīs dzeju, tostarp arī baltkrievu fotogrāfes Tatjanas Santeleras, turku dzejnieka Ilhana Čomaka un Ugandas akadēmiķes un dzejnieces Stellas Njanzi dzejoļus. Oktobra beigās notika Centrālās un Austrumeiropas PEN centru reģionālā tikšanās, kuru šoreiz tiešsaistē organizēja Ukrainas PEN, un tajā piedalījās arī Latvijas pārstāvji.
2020. gada Starptautiskā Muzeju Nakts šogad tika pārcelta no maija uz novembri, kā daudzi citi kultūras pasākumi Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Apmeklētāju dalība – attālināti bez maksas Jāņa Akuratera muzeja Facebook lapā: www.facebook.com/akurateramuzejs.lv


Konkursa dalībnieces Ojāra Vācieša muzeja dārzā PAZIŅOTI OJĀRA VĀCIEŠA PĀRDAUGAVAS LITERĀRĀS BALVAS 2020 UZVARĒTĀJI

2020. gada 12. oktobrī Ojāra Vācieša muzejā sadarbībā ar Pārdaugavas izpilddirekciju notika ikgadējais skolēnu literārais konkurss “Ojāra Vācieša Pārdaugavas literārā balva 2020”. Tajā 38 vidusskolēni no desmit Pārdaugavas skolām muzeja telpās radīja dzejas un prozas darbus.

Konkurss noritēja 12. oktobrī, un tajā piedalījās 38 dalībnieki no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, Rīgas Katoļu ģimnāzijas, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas, PIKC NMV Emīla Dārziņa vidusskolas, PIKC NMV Doma kora skolas, PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolas, Rīgas Ostvalda vidusskolas, Rīgas Mūzikas vidusskolas, Ziemeļvalstu ģimnāzijas.

Konkursa žūrijas komisijas sastāvā piedalījās latviešu valodas skolotājas Anita Vanaga, Baiba Sileniece, Iveta Ratinīka, Pārdaugavas Izpilddirekcijas pārstāve Inese Meiere, Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse, žūrijas komisijas priekšsēdētājs, dzejnieks Ronalds Briedis.

13. novembrī, Ojāra Vācieša dzimšanas dienā, līdzās citiem nozīmīgiem svētku pasākumiem tiks publicēts video, kur muzejā Pārdaugavas Literārās balvas ieguvēja Vaida Vovere lasīs godalgoto konkursa darbu “Virs māju jumtiem glūn mēness”. Laureāte ir 3. kursa audzēkne Doma kora skolas Mūziklu nodaļā. Latviešu valodas skolotāja – Ivetas Šimkus.

ŽŪRIJAS VĒRTĒJUMS:

Atzinība:  

“Puspirmā lēdija” – Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12.4 klases skolniece Elīza Bārbala Saberova
“Zandža” – Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 12. klases skolniece Sigita Sarkane

3. vieta
Dzeja
“S.M.” Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11.4 klases skolnieks Jegors Sņetkovs

Proza
“Kanēļacs” Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11.4 klases skolniece Marta Dreimane

2. vieta
Dzeja
“Atomkraftwerk” Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 12. klases skolnieks Kristaps Gržibovskis

Proza
“Andromahe” Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skoliece Ieva Kanepone

1. vieta
“Klementīne” PIKC NMV Rīgas Doma kora skolas 3. kursa audzēkne Vaida Vovere

Konkurss tapis sadarbībā ar Pārdaugavas izpilddirekciju.
Balvas, diplomus un grāmatas par piedalīšanos konkursā jaunieši varēs saņemt individuāli.
Konkursu atbalstīja izdevniecības “Dienas grāmata”, “Neputns”, “Mansards”, “Pētergailis”.


Andreja Upīša muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 11. novembrī plkst. 15.00 tiks apbalvoti akcijas Meklē mežu muzejos uzvarētāji. NOSLĒGUSIES AKCIJA “MEKLĒ MEŽU MUZEJOS”

Andreja Upīša muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 11. novembrī plkst. 15.00 tiks apbalvoti akcijas “Meklē mežu muzejos” uzvarētāji.

No 10. jūnija līdz 31. oktobrim trīs muzeji – Jaunmoku pils muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā un Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros – aicināja piedalīties akcijā “Meklē mežu muzejos”, kuras ietvaros apmeklētājiem bija iespēja iepazīt muzejus un, pildot uzdevumus, atrast lietas, kas tos visus vieno.

Lai piedalītos akcijā, muzeju apmeklētājiem bija jāaizpilda akcijas anketa. Apceļojot visus trīs muzejus, anketā bija jāieraksta atbildes uz jautājumiem, un viesošanos katrā akcijas muzejā tā darbinieks apliecināja ar zīmodziņu. Tikai šādi apliecinātu un pilnībā aizpildītu anketu īpašnieki šobrīd pretendē uz balvām.

Anketas, kurās visi jautājumi ir atbildēti pareizi, piedalīsies noslēguma izlozē par lielo balvu – galda spēli “Iestādi mežu!”.

Akciju organizēja Jaunmoku pils muzejs sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā un A. Upīša memoriālmāju Skrīveros, atbalsta SIA “Skrīveru saldumi” un AS “Latvijas valsts meži”.
Akcijas ideja radusies kultūras darbinieku tiešsaistes mācību semināra “Kultūras un cilvēciskais pieskāriens tiešsaistē: jaunas iespējas uzrunāt un iesaistīt plašu auditoriju kultūras un izglītības projektos” darba grupas ietvaros.

Vairāk informācijas: Ilze Puke, +371 29265417; e-pasts: ilze.puke@memorialiemuzeji.lv