Dārza sajūta IRĪDAS LAZDIŅAS PERSONĀLIZSTĀDE „DĀRZA SAJŪTA” OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

No 2. novembra līdz pat gada beigām Ojāra Vācieša muzeja (Ojāra Vācieša 19, Rīgā) Robinsonzālē aplūkojama Irīdas Lazdiņas personālizstāde „Dārza sajūta”.

Māksliniece Irīda Lazdiņa dzimusi 1949. gadā. Profesionālo maģistra grādu mākslā ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā (1973–1978). Mākslinieku savienības biedre kopš 1986. gada. Glezniecībā galvenokārt izmanto akvareļtehniku.

Irīda Lazdiņa vairākkārt ir rīkojusi personālizstādes Rīgā (2019, 2016, 1996, 1986), kā arī Vācijā (1993). Grupu izstādēs piedalās kopš 1980. gada, un mākslinieces darbi eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Gruzijā, Jordānijā, Austrijā, Īrijā, Zviedrijā, Somijā, Austrālijā, Albānijā, Anglijā, Slovākijā u.c. Darbi aplūkojami arī Latvijas Mākslas muzejā.

Saņēmusi diplomus par piedalīšanos Starptautiskajā akvareļu biennālē „Baltijas tilti” Kauņā (2012), Austrālijas un Latvijas latviešu mākslinieku Mākslas festivālā Sidnejā (1992), kā arī ieguvusi medaļu 8. Baltijas valstu akvareļu triennālē „Baltijas ceļš” Rīgā (1989).

Māksliniece par izstādi „Dārza sajūtas” stāsta: „No agrāk attēloto žanru konkrētības jau ilgāku laiku esmu pievērsusies nosacītākai, intuitīvākai, sajūtu izraisošai gleznošanai. Vienīgi daba ir tā, kas nosaka domu emocijas. Tādēļ, skatoties debesīs, vērojot ūdens plūsmu vai ieejot dārzā, viss tas – gan miers, gan klusums, gan nebeidzamā mainība – rada īpašu prieka sajūtu un dod arvien jaunus impulsus.”

Izstādes turpinājums aplūkojams Rīgas Lutera draudzes Cilvēka izaugsmes centrā (CCI) „Torņkalns” (Torņkalna ielā 5), uzziņas: www.luteradraudze.lv, www.izaugt.lv.
Vairāk informācijas: + 371 67619905, + 371 67614015;
martins.berzins@memorialiemuzeji.lv


Jūlijs Madernieks JŪLIJS MADERNIEKS – LATVIEŠU ORNAMENTA MEISTARS, GLEZNOTĀJS UN MĀKSLAS KRITIĶIS

7. novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, aicina uz pasākumu „Jūlijs Madernieks – latviešu ornamenta meistars, gleznotājs un mākslas kritiķis”.

Vakara norises programmā:
1. Pēc Jūlija Madernieka metiem veidotie priekšmeti Akurateru ģimenes kolekcijās – Maira Valtere.
2. Jūlijs Madernieks Emīla Melngaiļa, Jāņa Jaunsudrabiņa u.c. laikabiedru portretējumos – lasa Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere.
3. Jūlijs Madernieks un latviešu ornamenta stilizācija. Tradicionālais un mūsdienīgais grāmatu ilustrācijās un tekstilijās – sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un māksliniece prof. Ieva Krūmiņa.
4. Improvizācijas un latviešu tautasdziesmas atskaņos Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes – koklētājas Elīza Zaula un Asnate Vadziša (skolotāja Biruta Deruma) un vijolniece Alita Miķelsone (skolotāja Sandra Bubindusa, koncertmeistare Tatjana Tretjaka).

Gandrīz katru latviešu māju 20. gadsimta 20.–30. gados greznoja kāds rokdarbs, kas bija darināts pēc mākslinieka Jūlija Madernieka (1870–1955) meta. Jāņa Akuratera mājā tie bija aizkari dzejnieka kabineta logam, turklāt iespējams, ka tos bija izgatavojusi viņa sieva Marija Anna. Aizkari ir saglabājušies līdz mūsdienām un tagad ir aplūkojami Akuratera ģimenes kolekcijā muzejā. Zīmīgi, ka šie aizkari rotāja dzejnieka kabinetu gan Blaumaņa ielas dzīvoklī, gan arī 1933. gadā Torņakalnā uzceltajā savrupmājā.

Jāni Akurateru un Jūliju Madernieku vienoja ne tikai piederība vienai paaudzei, kas sevi spilgti pieteica 20. gadsimta sākumā, veidojot latviešu jūgendstila mākslu, bet arī jautājumi par latviešu nacionālās mākslas radīšanu. Jānis Akuraters rakstā „Pozitīvais virziens mūsu nacionālajā mākslā” 1915. gadā uzsvēra: „Griežoties tagad pie mūsu tautas garīgās īpatnības un mākslas, mums jājautā, kur ir tas oriģinālais, īpatnēji ētiskais un estētiskais, ko mēs esam devuši cilvēcei kā savas tautas sejas atspoguļojumu? Ja mēs to neesam devuši, vai tiešām mēs esam tik nabadzīgi, ka nekā nevaram dot? (..) Tas ir liels jautājums mūsu nacionālai pašapziņai.” Kā brīnišķīgu avotu nacionālās mākslas radīšanai gan Jānis Akuraters, gan Jūlijs Madernieks uztvēra tautas mākslu – latviešu folkloru un etnogrāfiskos rakstus. Taču tas ir tikai avots, ne tiražējams paraugs. Jūlijs Madernieks rakstīja: „Māksla nav atdarināšana, bet jaunradīšana, jaunradīšana saskaņā ar sava laika centieniem. Arī senajā ornamentā ietvertie simboli mūsdienās jāparāda skaidrās, vienkāršās un cildenās formās.” Jūlijs Madernieks bija pirmais, kurš prata radīt savu unikālu stilu lietišķajā mākslā, izmantojot etnogrāfiskos rakstus.

Jūlijs Madernieks ir dzimis 1870. gadā Vecgulbenes muižas „Madernieku” mājās pie Pededzes upes. Mācījies vietējā Krustu skolā, tad Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Vācu amatniecības skolā. No 1892. līdz 1898. gadam apguvis dekoratīvo glezniecību Pēterburgas Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. To beidzot, ieguvis apbalvojumu – stipendiju braucienam uz ārzemēm. Pēc atgriešanās Latvijā 1903. gadā strādājis par zīmēšanas skolotāju dažādās skolās un atvēris savu mākslas studiju, kur mācījušies vairāki vēlāk ievērojami latviešu gleznotāji. Jūlijs Madernieks aizrautīgi darbojies arī grafikā, lietišķajā mākslā un interjera dizaina jomā.

Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš par mākslinieka īpašo stilu rakstīja: „Madernieka individuālā rakstura sacerējumi rodas spontānā izdomas rotaļā, bet ne etnogrāfisku formu atdarinājumā, pārfrāzējumā. Tamdēļ tie savdabīgi; tiem uzspiests personības zīmogs. (..) Tikpat formu kā krāsu kopojumos autors vismīļāki mēdz domāt pretstatos. Viņš sabiezina galvenās formas kompaktos laukumos, uzsverot tiem pretstatā blakus daļas ar sīkākām, ažūrotām formām. Tā divu dimensiju robežās iespējams panākt smagāku un vieglāku veidojumu iespaidu. Viņa ornamenti ir it kā savādi organismi, kas pauž ritma un pretstatu likumiem pakļautu dzīvi. Šie ornamentālie organismi te ritmiski sašaurinās sīkāku formu mozaīkā, te atkal žuburi, zari kāpeņveidīgās lentās izplešas izbeigdamās dominējoši plašās masās.”

Vairāki Madernieka mākslas vērtētāji ir rakstījuši par gleznotāja mākslas saistību ar mūziku. Tā, piemēram, Jānis Veselis par mākslinieku rakstīja: „Līnija, kura mūs atbaidītu ar savu vienkāršību, sausumu un bezdvēseliskumu, viņa rokās pārvēršas par liegu instrumentu, kas izdod tīras un ritmu bagātas skaņas. Madernieka ornamentāliem zīmējumiem piemīt tiešām daudz mūzikas. Liekas, it kā muzikālās domas būtu grafiski izteiktas. Līnijas sakļaujas, izplešas, izveidojas kā simfoniski fragmenti.”

Jūlijam Maderniekam veltītais pasākums notiek cikla „Māksla Akuratera mājā” ietvaros.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.

Sīkāka informācija: akuratera.muz@inbox.lv; akuraters@memorialiemuzeji.lv
Tālrunis: 26703293 (Maira Valtere)

Pasākumu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Pasaules literatūras vakari PASAULES LITERATŪRAS VAKARI – KRIEVIJA

6. novembrī Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija „Pasaules literatūras vakari”, un šoreiz vakars tiks veltīts krievu dzejai ārpus Krievijas. Sarunu vadīs literatūrzinātniece Svetlana Pogodina, tajā piedalīsies krievu dzejnieks, izdevējs, atdzejotājs Dmitrijs Kuzmins un krievu dzejniece, māksliniece no Austrālijas Tatjana Bonča-Osmolovskaja. Pasākums notiks krievu un latviešu valodā.

Pasākuma laikā notiks saruna par krievu dzeju ārpus Krievijas, tai skaitā arī Latvijā, atšķirībām dažādu valstu krievu diasporas dzejā, kā arī Tatjanas Bončas-Osmolovskajas dzejas lasījums.

Svetlana Pogodina (1985) ir Rīgā dzīvojoša literatūrzinātniece, tradicionālās un mūsdienu slāvu kultūras pētniece. 2009. gadā mācījusies krievu un slāvu filoloģiju Belgradas Universitātē Serbijā, 2010. gadā ieguvusi maģistra grādu slāvistikā Latvijas Universitātē, 2016. gadā ieguvusi doktora grādu cittautu folkloristikā Latvijas Universitātē, no 2017. gada docente LU HZF Slāvistikas un rusistikas nodaļā, no šī gada LU Jūdaistikas studiju centra izpilddirektore. Zinātniskās intereses – slāvu un ebreju folklora (ebreju stereotipi latviešu un slāvu kultūrā), mūsdienu folklora, „Yiddish Cinema”, kinozinātne, mūsdienu krievu literatūra.

Tatjana Bonča-Osmolovskaja (Tatiana Bonch-Osmolovskaya, 1963) ir Sidnejā, Austrālijā dzīvojoša krievu rakstniece, publiciste, dzejniece un māksliniece. Studējusi fiziku Maskavas Tehnoloģiju un fizikas institūtā, pēc tam filoloģiju Maskavas Valsts humanitāro zinātņu universitātē. Publicējas krievu un angļu valodā. Kā māksliniece piedalījusies vairāk nekā trīsdesmit izstādēs Krievijā, Austrālijā, Eiropā un ASV, tai skaitā arī personālizstādes Krievijā un Austrālijā. Mākslā Tatjana pēta matemātiskas formas, meklē kārtību haotiskās struktūrās. Žurnāla „Artikulācijas” (Артикуляции) galvenā redaktore. Apbalvota ar Starptautisko Burļuka balvu (2009, Международная отметина имени Бурлюка), žurnāla „Logs” (Окно) prēmiju (2010), prēmiju „Lidojošie suņi” (2013, Летающие собаки) u.c. Viņas darbi iekļauti Noras Galas (Норa Галь) prēmijas īsajā sarakstā 2015. gadā, prēmijas „Maskavas novērotājs” (Московский наблюдатель) īsajā sarakstā 2015. gadā un Krievu prēmijas (Русскaя премия) garajā sarakstā 2016. gadā. Maskavas PEN kluba biedre. Jaunākā grāmata „Eikalipta lapas. Vēstules no Austrālijas Krievijas politieslodzītajiem” (Листья эвкалипта. Письма из Австралии российским политическим заключенным) nesen prezentēta Saharova centrā Maskavā un Sanktpēterburgas PEN klubā.

Dmitrijs Kuzmins (Dmitry Kuzmin, 1968) – krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs un izdevējs. Dzeju publicē kopš 1990. gada, 2008. gadā izdots krājums „Cik labi būt dzīvam”. Par ieguldījumu krievu literatūrā 2002. gadā apbalvots ar prestižo Andreja Belija balvu. Bijis daudzu periodisko izdevumu un antoloģiju redaktors un sastādītājs. Izveidojis izdevniecību „ARGO-RISK”, kas kopš 1993. gada publicējusi ap 500 aktuālās krievu, kā arī ārvalstu, tostarp latviešu, dzejas grāmatas. Nodibinājis literāro žurnālu „Vozdukh” (Воздух, iznāk kopš 2006. gada), ir tā redaktors, šobrīd gatavo tā 39. numuru. Pēc emigrēšanas uz Latviju 2014. gadā organizējis projektu „Literatūra bez robežām”, kas nodarbojas gan ar izdevējdarbību, gan nodrošina rezidences iespēju dzejniekiem un atdzejotājiem. Dmitrijs Kuzmins uzsver: „Ne tikai mūsdienās, bet visos laikos starpkultūru dialogs ir bijis viens no spēcīgākajiem nacionālo tradīciju izkopšanas stimuliem.”

Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

Finansiālais atbalsts: VKKF.

Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Autore: Ieva Jurjāne IZSTĀDE „NEGAIDĪTI PRIEKŠMETI RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKĀ”

No 1. novembra līdz 15. decembrim Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, būs skatāma izstāde Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”.

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

Izstādē, kurā pirmo reizi eksponēti interesantākie no šiem priekšmetiem, ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli.

Izstādi veidojuši:

Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas;

Gints Mālderis un „Dizaina informācijas centrs” – dizains;

Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts.

Vairāk informācijas: Dora Pauzere, e-pasts: dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv, tālrunis: 29572469.

Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


DZEJAS SLAMS DZEJAS SLAMS ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLAJĀ MUZEJĀ

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 27. novembrī plkst. 19.00 noritēs dzejas slams.

Dzejas slamu tradīcija ir ilgstoša un sena: aizsākušies astoņdesmito gadu vidū Amerikā, Latvijā tie ir arī atraduši mājas vismaz jau pēdējās desmitgades laiku, sapulcinot arī plašu atbalstītāju un tradīcijas uzturētāju loku.

Dzejas slams notiks jau daudziem zināmajā formātā: katram dalībniekam jāsagatavo trīs dzejoļu izpildījumi, jo sacensība sastāv no trim dzejas performanču raundiem. Dzejoļi drīkst būt dažādas tematikas, stila, izteiksmes.

Pirmajā kārtā 10 dalībnieki nolasa vai deklamē TIKAI vienu dzejoli. Pēc tam notiek vērtēšana.

Otrajā kārtā iekļūst 5 dzejnieki, kuriem ir augstākais vidējais vērtējums. Tiek dota iespēja izpildīt otro sagatavoto dzejoli. Vēlreiz tie tiek vērtēti. Trešajā kārtā iekļūst tikai 3 dzejnieki. Tie izpilda trešo dzejoli, pēc tā tiek noteikts slama uzvarētājs.

Dzejnieki tiks vērtēti gan pēc satura, gan pēc performances, piešķirot atzīmes no 1 līdz 10.

Uzvarētājiem paredzētas vērtīgas balvas no izdevniecībām.

Interesantiem vēlams atsūtīt trīs savus sagatavotos dzejoļus un īsu aprakstu par sevi uz e-pastu: ilze.puke@memorialiemuzeji.lv ar e-pasta tēmu: “Dzejas Slamam” līdz 16. novembrim vēlākais (tad arī tiks izziņoti žūrijas locekļi). Dalībnieki tiks izziņoti līdz 22. novembrim..

Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Ilze Puķe

+371 29265417; +371 67289767;  ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Tikšanās ar Ingmāru Balodi TIKŠANĀS AR TULKOTĀJU INGMĀRU BALODI ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

Šī gada 30. oktobrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, notiks jau trešais pasākums ciklā „Svētā Hieronima mantojums”. Turpinot pērn aizsākto tradīciju, iepazīsimies ar mūsdienu tulkotāju darba gaišajām un ēnas pusēm. Šoreiz muzejā viesosies Ingmāra Balode, sarunu vadīs Ilze Andresone.

Ingmāra Balode ir Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, dzejniece, redaktore un tulkotāja, arī atdzejotāja. Dzejā debitējusi deviņdesmito gadu beigās, iznākuši divi dzejoļu krājumi. Divreiz saņēmusi Literatūras gada balvu – nominācijā „Labākā debija” par pirmo dzejoļu krājumu un nominācijā „Labākā dzejas grāmata” par otro. Ingmāras dzeja tulkota angļu, lietuviešu, ukraiņu, poļu, čehu un itāļu valodā.

Ingmāra tulko un arī atdzejo daiļliteratūru no poļu, angļu valodas, čehu, slovāku un krievu valodas. Par Ādama Zagajevska izlasi saņēmusi žurnāla „Latvju Teksti” balvu atdzejā (2010), bet par Mikolaja Ložiņska grāmatas „Būtnes bēg” tulkojumu – Jāņa Baltvilka balvu (2012).
Par nopelniem poļu literatūras tulkošanā saņēmusi Polijas Republikas Nopelnu ordeņa sudraba krustu (2018).

Sarunā īpašu uzmanību pievērsīsim Ingmāras Balodes pagaidām jaunākajam tulkojumam – šovasar izdevniecības „Neputns” izdotajai Jaroslava Ivaškeviča darbu izlasei „Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”

Pasākuma norises laiks: 2019. gada 30.oktobris, 18.00-20.00.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Sīkāka informācija: Ilze Andresone

+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv


K. Barons 31. OKTOBRIS – KRIŠJĀŅA BARONA 184. DZIMŠANAS DIENA

31. oktobrī visas dienas garumā interesenti ir aicināti piedalīties Krišjāņa Barona dzimšanas dienai veltītos pasākumos, kas notiks gan K. Barona muzejā Rīgā, K. Barona ielā 3, dz. 5, gan arī Vērmanes dārzā un Lielajos kapos.

Dzimšanas dienas rītā, kā ierasts, aicinām plkst. 10.00 sasveicināties ar dziesmu pie Krišjāņa Barona pieminekļa Vērmanes dārzā.

Piemineklis Krišjānim Baronam ir pēdējais tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darbs. Tas tika atklāts tieši K.Barona 150.dzimšanas dienas rītā 1985. gada 31. oktobrī.

No plkst. 11.00 līdz 15.00 aicinām vētīt Barona dzimtas pūralādi:
– trīs izcilas personības Baronu dzimtā;
– K .Barona vietas Voroņežas guberņā 21.gadsimtā;
– eseja „Es esmu mājās”.Spēle-fikcija, iepazīstot virtuālo Baronu dzimtas koku.

No plkst. 15.00 līdz 16.00 projekta muzejpedagoģiskās programmas„Mūsu Tēvzemes aprakstīšana” prezentācija (VKKF 2019.gada mērķprogrammas „Latvijas skolas somas” satura radīšana muzejos aktivitāte).

No plkst. 16.00 līdz 17.30 pasākums „Mājās uz mirkli iegriežas Dārta”.
Ingunas Baueres grāmatas „Mazā, klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas” atvēršana. Darbs stāsta par smago, vientulības pārpilno, bet mīlestībā svētīto Dārtas dzīves ceļu. Tikšanās reizē uzzināsim, kā tapa šis darbs.
Grāmatu atver autore Inguna Bauere. Piedalās Vita Dambe un Andris Ērglis.

Plkst.18.15 dziesmu brīdis pie Krišjāņa Barona un viņa līdzgaitnieku – Dārtas Baronas, Krišjāņa Valdemāra u.c. – atdusas vietām Lielajos kapos kopā ar tautas tradīciju kopu “Budēļi”.

Pēc tam visi aicināti uz K. Barona muzeju, kur gaidīs muzeja draugiem sarūpēts dzimšanas dienas kliņģeris un Dārtas ķimeņmaizītes. Ar mums sadziedās „Budēļi” un „Austrasbērni” no Rīgas.
Sīkāka informācija: Rūta Kārkliņa, tālr. 29578847

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju
publicitātes pasākumos.


Vakarlēpju rudens ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ IESTĀSIES „VAKARLĒPJU RUDENS”

29. oktobrī pulksten 18.30 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38–4) notiks Literārās akadēmijas 2018. gada prozas meistardarbnīcas vadītāja un absolventu lasījumi „Vakarlēpju rudens”.

Savus vēl nepublicētos darbus vai to fragmentus lasīs meistardarbnīcas praktisko nodarbību vadītājs rakstnieks Osvalds Zebris, kā arī absolventi Svetlana Amberga, Ilze Andresone, Arnis Kauķis, Rute Kārkliņa, Aiva Sīle, Laura Vinogradova un Liega Vītola.

Osvalds Zebris ir trīs grāmatu autors, ar rakstniecību nodarbojas kopš 2007. gada. Par romānu „Gaiļu kalna ēnā” 2017. gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu.

„Literārā Akadēmija” ir Latvijas Rakstnieku savienības un Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra kopīgi veidota kultūrizglītības programma, kas kopš 2003. gada realizē ar rakstnieku profesionālās meistarības celšanu saistītus projektus. Ik gadu programmas projekti aptver ap 300 dažāda vecuma un profesionālās sagatavotības autorus (meistardarbnīcu un semināru dalībniekus vai individuālu konsultāciju saņēmējus) un 70 profesionālus literatūras darbiniekus (konkursu žūriju, konsultantus, meistardarbnīcu vadītājus, lektorus un recenzentus).

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 29. oktobris 18.30–20.30.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.

Vairāk informācijas: Ilze Andresone
+371 67289767; +371 29254346; ilze.andresone@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Mēneša priekšmets ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ IR APSKATĀMS RMM MĒNEŠA PRIEKŠMETS

Andreja Upīša memoriālajā muzejā no 18. oktobra līdz 19. novembrim (Rīgā, Brīvības ielā 38-4) ir apskatāms Rakstniecības un mūzikas muzeja mēneša priekšmets.

Leģendārajai operdziedātājai Mildai Brehmanei-Štengelei 20. oktobrī ir dzimšanas diena, savukārt 30. oktobrī – nāves diena, tāpēc oktobra mēneša priekšmeta godā ir amatieru kinofilma par mākslinieci – “Dzīve dziesmai”.

Tā kā kinokadros Milda Brehmane-Štengele ir redzama tikai nedaudz un epizodiski, tad šī amatieru filma, kas atrodas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, ir unikāla. Melnbaltā kinofilma ar skaņu uzņemta 1968. gadā uz 16 milimetru filmlentes. Šī filma muzejā nonākusi reizē ar vēl vairākām amatieru kinofilmām, ko 2019. gadā digitalizēja Romualds Pipars no filmu studijas „Ģilde”.

Padomju laikos kinoamatierisms bija populārs – ar mazajām rokas kinokamerām uz 8 vai 16 milimetru platuma filmlentas varēja iemūžināt gan ģimeni un tuviniekus, gan dažādas svinības un ceļojuma iespaidus, kā arī uzņemt savas kinofilmas. Uzfilmētais materiāls tika attīstīts un pēc tam bieži vien samontēts. Lai parādītu rezultātu, filmu lika kinoprojektorā, un kinovakars varēja sākties. Kinoamatierus apvienoja pie dažādiem kultūras namiem organizētas amatieru kinostudijas, notika filmu skates un konkursi. Un viena no šādām studijām bija “VEF Tautas kinostudija”, kuras paspārnē ir tapusi minētā filma ”Dzīve dziesmai”.

Filmu veidojuši Kārlis Baums, Alberts Freinds un Artūrs Birnsons. Lai arī filmas titros nav nekādu tiešu norāžu, scenārija autors, visticamāk, ir tieši Artūrs Birnsons – cilvēks no Mildai Brehmanei-Štengelei tuvo personu loka, viņas atmiņu pierakstītājs un Latvijas Nacionālās operas vēstures pārzinātājs. Filmā operdziedātāja komentē savas operu lomas un izpilda Lūcijas Garūtas un Jāņa Mediņa solodziesmas; klavieru pavadījumus atskaņo Lūcija Garūta.

 

Filmas nosaukums ir dziļi simbolisks, jo Milda Brehmane-Štengele savas dzīves centrā bija likusi operas skatuvi, dziesmu, ko atzīst arī viņa pati: „Visu savu dzīvi esmu atdevusi cilvēkiem uz skatuves atveidotajos tēlos”.

1968. gadā dziedones slavas zenīta laiki jau sen ir aiz muguras, un dzīve rit mierīgi un nesteidzīgi savās mājās Mežaparkā. To arī redzam filmā: viesistabas sienas rotā māksliniecei dāvinātie zīmējumi un fotogrāfijas, turpat arī īpašā plauktā sakārtoti operu klavierizvilkumi. Skatītāju priekšā no fotogrāfijām pavīd dažādi operas tēli, par tiem dziedātāja stāsta pati.

 

Filmas centrālā epizode filmā ir Mildas Brehmanes-Štengeles 75 gadu jubilejas svinības draugu un tuvo cilvēku lokā. Māksliniece pati uz savu dzimšanas dienu gan nevienu neaicināja, citējot savu atveidoto operas varoni Karmenu: “Kas mīl, tie nāks!” Kinokadri parāda kuplu svinētāju pulciņu. Tur ir diriģents Rihards Glāzups, mūzikas vēsturnieks Jēkabs Vītoliņš, dziedonis Aleksandrs Daškovs, aktieris Pēteris Lūcis. Protams, arī Mildas uzticamā draudzene Lūcīte – komponiste Lūcija Garūta ar savām māsām un māsu bērniem. Ziedi, apveikumi, sarunas, Lūcija Garūta sēžas pie klavierēm, un mājasmāte dzied.

 

Un tad nākamā epizode – jubileja aizvadīta, ciemiņi prom, mājās miers un klusums. Māksliniece pārlūko un pārlasa saņemtos apsveikumus un telegrammas, apskata puķu dobi pie mājas, lasa jaunāko avīzi – ar rakstu par savu jubileju. Mildas Brehmanes-Štengeles dziesmai veltītā dzīve rit tālāk. Kā rezumējums dzīvei ir filmas pirmspēdējais kadrs – mākslinieces foto ar autogrāfu uz tā “Māksla prasa visu un vēl”.

 

Dzintars Gilba, RMM mākslas eksperts


Kas kaitēja nedzīvot Gaujas līču maliņā KAS KAITĒJA NEDZĪVOT GAUJAS LĪČU MALIŅĀ

23. oktobrī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona muzejā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3, dz. 5, izstādes „Astoņas baltas dienas. Baltica ’88” pasākumu cikla ietvaros notiks dziesmu un stāstu vakars „Kas kaitēja nedzīvot Gaujas līču maliņā”.

Pasākumā piedalās Siguldas folkloras kopa „Senleja” (vadītāja Anda Skuja) un Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns.

Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” vēsture cieši saistīta ar Siguldas folkloras kopu „Senleja”. Vēl pirms festivāla „Senleja” ieskandinājusi Dainu kalnu folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu salidojumos, vēlāk arī nozīmīgās „Balticas” norisēs gadu desmitu garumā. „Senlejas” dibinātāja un vadītāja Aina Salmane ir viena no izstādes „Astoņas baltas dienas. Baltica ’88” personībām. Viņu pieminēsim stāstos un veļu laika dziesmās.

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem un senioriem: 1.00 EUR.

Pasākumu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Vairāk informācijas: Andris Ērglis, tālr. 29632284