Dzeja,-ko-lasa-vai-plēš-web_02 OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS AICINA UZ SARUNU VAKARU “DZEJA, KO LASA VAI PLĒŠ. OJĀRS VĀCIETIS UN BĒRNU LITERATŪRA”

30. septembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, aicina uz sarunu vakaru “Dzeja, ko lasa vai plēš. Ojārs Vācietis un bērnu literatūra”, kas noris pasākumu cikla “Vācietis un laiks” ietvaros. Vakarā viesosies dzejniece, rakstniece, bērnu grāmatu autore un redaktore Inese Zandere.

Līdzās dzejai pieaugušajiem Ojārs Vācietis rakstījis arī dzejoļus bērniem. Daudzi no tiem izkāpuši no grāmatas lappusēm – gan tie, kas pārtapuši dziesmās ar Imanta Kalniņa mūziku un atdzīvojušies Rozes Stiebras režisētajā multiplikācijas filmā “Kabata” (1983), gan saviļņojošais “Tu esi”, ko dziedājis un čukstējis teju ikviens skolēnu koris. Ojāra Vācieša bērnu dzejoļu varoņus pazīst kā liels, tā mazs – zvirbuli, kuram pazuda māsa, mušu, kas nezināja, kas ir duša, šausmīgo Šlopster-Klopsteru, kurš izkoda Mēnesim robu, un citus. Daudzus no tiem atdzejojumos iepazinuši bērni aiz Latvijas robežām.

Rakstīt dzeju bērniem, pēc Ojāra Vācieša domām, ir liela atbildība. Viņš rūpīgi sekojis līdzi notiekošajam latviešu un pasaules bērnu dzejā, analizējis, pārdomājis, kritizējis un atzinis par labu esam. Par visu šo runāsim sarunu vakarā kopā ar Inesi Zanderi.

Inese Zandere (1958) ir latviešu dzejniece, rakstniece, bērnu grāmatu autore un redaktore, strādājusi arī laikrakstos “Pionieris” un “Diena”, bijusi viena no žurnāla “Rīgas Laiks” dibinātājiem. Ineses Zanderes dzeja plaši komponēta, izmantota animācijas filmās, viņa ir populārās animācijas sērijas “Lupatiņi” scenāriste, Ērika Ešenvalda operas “Iemūrētie” un citu muzikāli dramatisku darbu libretiste. Inese Zandere saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā, Literatūras gada balvu par grāmatām “Iekšiņa un āriņa” un “Melnās čūskas maiznīca”, Jāņa Baltvilka balvu Bērnu literatūrā, Autortiesību bezgalības balvu, iekļauta IBBY Goda sarakstā un nominēta Astridas Lindgrēnes memoriālajai balvai. Par devumu literatūrā un žurnālā “Rīgas Laiks” saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2008) un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā (2018).

Ieejas maksa: 2,00 EUR,
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1,50 EUR.

Vairāk informācijas: Dora Pauzere
+ 371 67619905, + 371 67614015; dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


putnudienas2020_web PUTNU VĒROŠANAS DIENA TADENAVĀ

3. oktobrī plkst. 20.oo Raiņa muzejs “Tadenava” aicina Eiropas putnu vērošanu dienu ietvaros doties naktspuntu klausīšanās pārgājienā kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoru Dagni Vasiļevski.

6 kilometru garais pārgājiens vīsies caur dabas lieguma “Eglone” teritoriju. Liegums  atrodas Eglaines upes ielokā un ietver jauktus liepu-apšu, egļu, bērzu mežus. Sastopami gāršas tipa meži ar sugām bagātu zemsedzi.  Teritorijā vairāki dižkoki, ozoli, kas atrodas aizaugošajās pļavās un mežmalās. No aizsargājamiem augu, ķērpju un putnu sugām sastopamas – jumstiņu gladiola, parastais plaušķērpis, plaisājošā rūtaine, caurumainā menegacija, baltmugurdzenis, vidējais dzenis, mazais ērglis, urālpūce, pelēkā dzilna u.c.

Ekskursiju vadīs Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors Dagnis Vasiļevskis. Nepieciešams pārgājienam dabā un laikapstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi.

Tikšanās vieta Raiņa muzejs “Tadenava”.

Lūgums iepriekš pieteikties!

Pieteikšanās un informācija: 26011317 (Lelde); lelde.uzkure@memorialiemuzeji.lv


Aksels Gallens Kallela 1906 JAŅA ROZENTĀLA UN RŪDOLFA BLAUMAŅA MUZEJS AICINA UZ LEKCIJU “SOMU GLEZNOTĀJS AKSELS GALLENS-KALLELA UN LATVIJA”

27. septembrī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Rīga, Alberta iela 12-9) aicina apmeklēt lekciju, kas veltīta vienai no izcilākajām personībām Somijas mākslā “Gleznotājs Aksels Gallens-Kallela un Latvija”.

20. gadsimta sākumā Latvijas sabiedrība vairāk iepazina Somijas mākslu, lielā mērā pateicoties gleznotāja Jaņa Rozentāla interesei par Ziemeļvalstu kultūru. Savā plašajā publikācijā “Par Somijas mākslu”, kas 1905. gadā ar turpinājumiem tika publicēta žurnālā “Vērotājs”, viņš iepazīstināja Latvijas sabiedrību ar nozīmīgākajiem ziemeļzemes arhitektiem un māksliniekiem, īpaši izceļot tā laika somu mākslas “zvaigzni” Akselu Gallenu-Kallelu (1865–1931). Rakstot par Gallenu-Kallelu un viņa darbiem, kas veltīti somu eposa “Kalevala” tēmām, Rozentāls saka: “Tas lielais suģestīvais spēks, kas parādās šinīs dīvainajās gleznās, liecina, ka mēs stāvam priekš reta, Dieva svaidīta mākslinieka ģēnija, priekš viena no patiesi dižajiem, kādi pasauli tikai pa gadusimteņiem aplaimo”.

Aksela Gallena-Kallelas vietu un lomu Somijas mākslā dažkārt mēdz salīdzināt ar Jaņa Rozentāla nozīmi Latvijā. Viņi ir laikabiedri, kas bijuši arī personiski pazīstami; viņu radošajā darbā noteiktos periodos vērojams radniecīgs tēmu loks un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu meklējumi, un tomēr viņu dzīve ir ritējusi pavisam atšķirīgos ceļos.
Aicinām svētdien, 27. septembrī, plkst. 14.00 iepazīties ar stāstu par Akselu Gallenu-Kallelu, viņa biogrāfiju, daiļradi un saskares punktiem ar Latviju. Pēc lekcijas būs iespējams apskatīt gleznotāja Jaņa Rozentāla un Ellijas Forseles-Rozentāles dzīvokli, kā arī paviesoties viņu apakšīrnieka – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabā.

Vietu skaits ir ierobežots. Aicinām pieteikties uz lekciju, aizpildot anketu https://docs.google.com/forms/d/1HS4hILLRCGI25gykQIIVATRAWW7-Ue_uzRYRFVyBTJc/edit vai zvanot pa tālruni 26586404.

Iepriekš piesakot, iespējams saņemt apliecinājumu par lekcijas noklausīšanos.

Biļešu cenas: 2.50 EUR, skolēniem, studentiem un senioriem 1.50 EUR.

Tuvāka informācija: pa tālruni 67331641, 26586404 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


30. septembrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38-4, aicina uz sarīkojumu Andrejs Upīts skatās kino ANDREJS UPĪTS SKATĀS KINO

30. septembrī plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālais muzejs Rīgā, Brīvības ielā 38-4, aicina uz sarīkojumu “Andrejs Upīts skatās kino”, kurā tiks demonstrētas unikālas, nesen digitalizētas amatieru kinofilmas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem.

Pašā mūža nogalē, kad rakstniekam pasliktinājās veselība, sekot līdzi notikumiem sabiedriskajā un kultūras dzīvē palīdzēja televizors – Rakstnieku savienības dāvana 90. dzimšanas dienā, tāpēc likumsakarīgi, ka sarunas par kino, kā arī kino skatīšanās vakari Andreja Upīša memoriālajā muzejā nu jau kļuvuši par tradīciju. Šoreiz sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju pasākumā tiks rādītas nesen digitalizētas 16 mm amatieru kinofilmas par kultūras darbiniekiem no Vecpiebalgas („Dziļās saknes”, 1967.g.), rakstnieku Robertu Sēli („Stāsts par Robertu Sēli”, 1964.g.), dziedātājiem Mildu Brehmani-Štengeli („Dzīve dziesmai”, 1968.g.), Tāli Matīsu („Dziesmu kalnā”, 1974.g.), Rūdolfu Bērziņu („Tautas dziedonis”, 1969.g.). Unikāli kinokadri vēstīs par diriģentu Leonīdu Vīgneru 60 gadu jubilejā tagadējā Mazajā ģildē un par Eduarda Smiļģa māju laika posmā pēc Smiļģa nāves un pirms teātra muzeja izveides.

Pasākumā varēs redzēt arī fragmentus no dziedātāja un kupletista Roberta Vizbuļa režisētās filmas „Piltenes prāģeri” (1922), kas ir vecākā saglabājusies Latvijas Republikā uzņemtā spēlfilma, un režisora Viļa Segliņa „Kaķīša dzirnavām” (1932, Baltā Kaķīša lomā – Arveds Mihelsons (Rutku Tēvs)).

Sarīkojumu vadīs Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba.
Ieejas maksa: 2.00 EUR.

Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Ilze Puķe
+371 29265417; +371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Andreja Upīša muzeja rīkots publisks pasākums.

Foto un videomateriāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Tējas glāze metāla tureklī KRIŠJĀŅA BARONA MUZEJS IZSLUDINA BĒRNU UN JAUNIEŠU STIKLA MĀKSLAS KONKURSU „KRIŠJĀŅA BARONA PIEMIŅAS LIETAS”

Krišjāņa Barona muzejs sadarbībā ar „Labas valodas fondu” rīko bērnu un jauniešu mākslas konkursu „Krišjāņa Barona piemiņas lietas”, veltītu Dainu Tēva 185 gadu jubilejai.

Krišjāņa Barona muzejs jubilejas gada ietvaros organizē virkni pasākumu, un viens no tiem ir konkurss bērniem un jauniešiem ar mērķi aktualizēt interesi par latvju dainu krājuma izveidotāju.

Bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 25 gadiem aicināti atveidot stiklā kādu no 14 Krišjāņa Barona piemiņas lietām, kas izstādītas muzejā, – brilles, tējas krūzi metāla tureklī, gultu, pulksteni, lampu, dainu skapi, termometru, pastmarku svarus, lineālu, tintnīcu, spalvaskāta turekli, dvieli ar iniciāļiem, krēslu vai šūpuļkrēslu. Darbi jāiesniedz konkursa komisijai līdz šā gada 20. oktobrim, kad tos vērtēs žūrija. Labākie darbi tiks izstādīti konkursa noslēguma izstādē K. Barona muzejā, K. Barona ielā 3, Rīgā, kur tos varēs aplūkot līdz gada beigām.

Konkursa darbus vērtēs žūrija, kurā būs pazīstami mākslinieki, piemēram, stikla mākslinieces Eila Vikmane, juvelieris Oļegs Auzers u.c. Tiks vērtēta darbu atbilstība tēmai; mākslinieciskums; izpildījuma tehnika un kvalitāte. Darbi tiks vērtēti 4 grupās: sākumskolas, pamatskolas; vidusskolas vecuma grupa (10.–12. klase un jaunieši līdz 25 gadiem) un speciālo izglītības iestāžu audzēkņu grupa. Labākie darbi tiks apbalvoti.

Galvenā balva – iespēja piedalīties 2021. gada vasarā stikla mākslas jaunrades nometnē, taču citi labāko darbu autori saņems balvas no “Skaisto skatu aģentūras”, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Dailes teātra, grāmatu apgādiem, kancelejas preču uzņēmumiem u.c.

Kā norāda Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa, jubilejas atceres ietvaros muzejs šoruden rīko virkni pasākumu, un šis konkurss organiski iekļaujas šajā svētku gadā. „Dainu tēva piemiņas lietu izpēte ir laba tā laika vēstures, kultūras un ikdienas paradumu apzināšanas iespēja. Savukārt šo piemiņas lietu iemūžināšana stiklā ļaus jauniešiem vairāk iepazīt, apjaust un padomāt par Dainu tēva ikdienu, viņa paradumiem un dzīves veidu, kas bija salīdzinoši pieticīgs, ieturēts latvisko tradīciju un etnogrāfijas garā,” saka Rūta Kārkliņa.

Stiklā izgatavojamo priekšmetu fotogrāfijas varēs aplūkot Krišjāņa Barona muzeja mājaslapā un tās būs pievienotas arī mākslas skolām un jaunrades centriem izsūtītajā konkursa nolikumā. Katrs var brīvi izvēlēties kādu no priekšmetiem atveidošanai, un ja ir vēlēšanās, var apmeklēt muzeju un aplūkot šos priekšmetus detalizētāk arī klātienē muzeja darba laikā.

Krišjāņa Barona piemiņas lietas ir izgatavojamas stiklā jebkurā tehnikā – apgleznošanā, mozaīkā, punktēšanā, gravēšanā, pūšanā, kausēšanā, vitrāžā u.tml.

Labāko konkursa darbu izstāde tiks atklāta Krišjāņa Barona dzimšanas dienā 31. oktobrī plkst. 13.00. Krišjāņa Barona muzejā, Krišjāņa Barona ielā 3, Rīgā.

Vairāk informācijas: Inga Jaunzeme

Krišjāņa Barona muzeja konkursa projekta konsultante

mob.t. +371 26 66 11 99

baronam185@memorialiemuzeji.lv


24. septembrī plkst. 17.30 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, notiks pasākums Grieķijas noskaņās Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA IEPAZĪT SENGRIEĶU DZEJNIECES SAPFO DAIĻRADI

24. septembrī plkst. 17.30 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, notiks pasākums Grieķijas noskaņās “Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā”.

Pasākumā skanēs sengrieķu dzejnieces Sapfo dzejas vārsmas oriģinālvalodā un atdzejojumi latviski, kā arī veltījumi divām dzejniecēm – Sapfo un Aspazijai. Dzejniecēm veltītajā vakarā piedalīsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas pasniedzēji un studenti, Dr. philol. Ilze Rūmniece, Dr. philol. Ilona Gorņeva un atdzejotāja Mg. philol. Daiga Lapāne, kā arī jaunā dzejniece Lonija Kazlauska un dzejas krājuma “Aiz sidraba šķidrauta” autori Sarma Upesleja un Māris Reinbergs.

Līdz mūsdienām saglabājušies vien daži Sapfo dzejoļi un to fragmenti, tomēr tie ir ietekmējuši dzejniekus kopš senajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Sapfo dzejai raksturīga formas un pantmēra daudzveidība, un viņas darbi ir spilgti emocionāli, individuālu pārdzīvojumu piesātināti, tāpat kā Aspazijai. Sievietes balss, mīlas un kaisles tēmas ir Aspaziju un Sapfo liriku vienojošie motīvi.

Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule
+371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv


Andrejs Bovtovičs Song without words OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJS AICINA UZ IZSTĀDI “BIBLIOTĒKA”

No 8. septembra līdz 3. oktobrim Ojāra Vācieša muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, aicina uz Andreja Bovtoviča izstādi “Bibliotēka”, kurā gleznās atainotas ne tikai bibliotēkas un to apkārtnes, bet arī gandrīz trīsdesmit latviešu literāti.

Izstāde veltīta rakstniekiem un dzejniekiem: sākot ar Krišjāni Baronu un Raini un beidzot ar Rihardu Bargo un Kārli Vērdiņu, ekspresīvos portretos atainoti teju trīsdesmit dažādu laiku latviešu literāti. Bet pāri visam bibliotēkas – Gaismas pils un tās apkārtne, Blokmuiža jeb kādreizējā 12. bibliotēka, kas īpaši nozīmīga izstādes autoram.

Gleznotājs Andrejs Bovtovičs dzimis Rīgā 1959. gadā. No 1983. līdz 1993. gadam Latvijas Mākslas akadēmijā apguvis dizainu un glezniecību, bet 2005. gadā ieguvis bakalaura grādu biznesa administrācijas specialitātē Rīgas starptautiskajā biznesa administrācijas augstskolā.

Vairāk informācijas: Mārtiņš Bērziņš
+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv

 

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Nodarbība vidusskolēniem Romāns ar Zeltu Andreja Upīša muzejā no 16. septembra JAUNA LITERĀRI FINANSIĀLA NODARBĪBA “ROMĀNS AR ZELTU” ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

No 16. septembra Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā vidusskolēni aicināti apmeklēt jaunu literāri finansiālu nodarbību “Romāns ar Zeltu”. Pusotras stundas laikā skolēni labāk izpratīs Andreja Upīša neparasti mūsdienīgo romānu “Zelts” un tā tapšanas literāro, vēsturisko un ekonomisko kontekstu, strādās komandās, risinot uzdevumus, un diskutēs par romāna problemātikas aktualitāti šodien.

Atklāšanas pasākums 16. septembrī plkst. 16.00

Vienlaikus izstrādāta programmas mobilā versija izbraucieniem uz skolām.

Romāns “Zelts”, kas pirmoreiz grāmatā izdots 1921. gadā, ir viens no laikmetīgākajiem Andreja Upīša (1877–1970) darbiem vairāku iemeslu dēļ. Sižeta centrā ir nabadzīgā Sveiļu ģimene, kuras piepeši mantotais zelts ieceļ viņus pilnīgi svešā smalku lietu, vieglprātīgu bankas mahināciju un neapvaldītas uzdzīves vidē. Bet cik bīstams var būt šāds “Romāns ar Zeltu” un kāda ir tā patiesā cena? Vai zelts pieder mums, vai tomēr mēs – zeltam?

Romāns ir ne vien spožs reālisma literatūras paraugs, bet arī mūsdienu jauniešiem sniedz bagātīgu informāciju par ekonomisko uzplaukumu Rīgā pirms Pirmā pasaules kara, kā arī aicina kritiski izvērtēt savu finanšpratību. Tādejādi jaunie ļaudis, sasniedzot pilngadību, būtu labāk sagatavoti tādiem dažādiem “pieaugušo” pasaules kārdinājumiem kā ātro kredītu plašais, bet ne vienmēr caurspīdīgais piedāvājums.

Darba laiks: otrdienās – sestdienās 10.00–17.00. Muzejs slēgts svētdienās un pirmdienās.

Pieteikšanās: zvanot uz muzeju pa tālruni 67289767 vai rakstot uz e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv. Lūgums pieteikties vairākas dienas pirms vēlamā nodarbības laika!

Ieejas maksa: 2 eiro. Skolotājiem ieeja bez maksas. Iespējams izmantot “Latvijas skolas somas” finansējumu.


Koncerts Raiņa un Aspazijas vasarnīcā 26. augustā plkst. 18.30 RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DZEJKONCERTU “TU SAUCI MANI VĀRDĀ – UPJU LĪNIJĀS”

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, 26. septembrī plkst. 18.00 aicina uz dzejkoncertu “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” Dzejas dienu noskaņās. Tajā izskanēs jaunās dzejnieces Noras Grēniņas ceļojumu piezīmes dzejā un ceļojumu iedvesmota Laumas Kazakas un Ievas Lapkovskas oriģinālmūzika.

Izrādes “Armastus” aktieru komanda – Inta Tirole, Jānis Skanis un Maija Arvena – dzejkoncertā “Tu sauci mani vārdā – upju līnijas” lasīs dzejoļus no jaunās dzejnieces Noras Grēniņas dzejas krājuma, kas ir tapis piecu gadu garumā, aptverot sajūtas ceļojumu laikā pa Vāciju, Šveici, Franciju, Itāliju un Dāniju, satiekot māksliniekus, mūziķus un visdažādāko kultūru un dzīves gājumu pārstāvjus.

Liriku apvīs jauno komponistu Laumas Kazakas (balss, ģitāra) un Ievas Lapkovskas (flauta) oriģinālmūzika, kopā ar mūziķi Mariannu Puriņu (vijole) izpildot ceļojuma iedvesmotus skaņdarbus.

Koncertu ietvers Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde no sērijas “Pār-Rīga”.

Plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca piedāvā ekskursiju pa muzeju (iegādājoties muzeja ieejas biļeti – http://www.aspazijarainis.lv/raina-un-aspazijas-vasarnica/vasarnica/).

Ieeja koncertā par ziedojumiem. Atbilstoši valstī noteiktajām drošības prasībām, pasākuma apmeklētāju skaits ir ierobežots. Pasākuma apmeklētāji bērnus varēs uzticēt auklītei (koncerta garums 1 h; ieteicamais ziedojums 2 eur; iepriekšēja pieteikšanās).

Vietu rezervācija – tel.: 22308778 (Nora) vai dzejas krājuma Facebook lapā: ej.uz/tusaucimanivarda

 

Nora Grēniņa ir dzejniece un stāstu autore, kas darbojas teātra un kultūras jomā, piedaloties koncertu un izrāžu veidošanā: “Armastus”, “Alise Brīnumzemē”, “Inuaki reptilis manī” (režisore Inga Tropa), un koncertuzvedumā “Balts” (veltījums latviešu trimdas dzejniecēm sadarbībā ar aktrisi Laumu Balodi). Nora ir koordinējusi izrādes projekta “Skolas soma” ietvaros: “Grāmata zīme” (režisore Liena Šmukste) un “Mazās muzikālās pasakas” (sadarbībā ar aktrisi Karīnu Tatarinovu) visā Latvijā. Noru aizrauj mūzika un glezniecība, viņa ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Universitāti.

Inta Tirole ir aktrise, kas Latvijas Nacionālā teātrī ienāca 1960. gadā – uzreiz pēc Jāzepa Vītola konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas. Pateicoties brīnišķīgajai humora izjūtai, aktrise drīz vien sāka spēlēt raksturlomas, kas spilgti atklājās viņas veidotajās monoizrādēs: “Pieneņu vīns” (1970), “Šērlija Valentaina” (1995), “Šampinjonu derība” (2007), kas gadiem ilgi bija iecienīta skatītāju vidū, kā arī izrādēs “Paši pūta, paši dega” (1972), “Skroderdienas Silmačos” (1975, 1986) un “Meitenes” (2013). Izrādē “Armastus” joprojām var izjust aktrises vienu no skaistākajām talanta īpašībām – runāt par “ikdienas cilvēku”, kura ikdienišķo un citkārt nežēlīgo likteni caurvij traģikomiskas nianses, atklājot dzīves skaistumu un vienreizību.
2011. gadā aktrise par nopelniem un ilggadēju darbu Latvijas Nacionālajā teātrī saņēma vecmeistara Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju, bet 2007. gadā – Latvijas valsts apbalvojumu: Atzinības krustu.

Jānis Skanis Latvijas Nacionālajā teātrī darbojas kopš 1975. gada, kad absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas t. s. Drāmas teātra aktieru kursu Alfrēda Jaunušana vadībā. Teātrī Skanis ienāca kā lirisko raksturlomu tēlotājs, kas gadu gaitā sevi ir apliecinājis dažādu žanru un stilu lomās, ko apliecina tādas spožas izrādes kā “Skroderdienas Silmačos” (1975), “Dons Žuans” (1982), “Trīs draugi” (1990). Sevišķi mīļas atmiņas skatītājiem saistās ar Jāņa Skaņa radošā darba vakariem, kur savu programmu aktieris nosauca par “Svētdien, starp izrādēm” (1982), un tandēmā ar aktieri Voldemāru Šoriņu izveidotajiem rūķiem – Tirmantiņu un Tarmantiņu.
Pateicoties izcilajam humoram, skatītāji aktieri atpazīst kā politisku joku atveidotāju, kurš gadiem ilgi bija redzams Teātra dienas koncertos. Jaunas un radošas aktiera izpausmes atklāja jaunā režisoru paaudze: Gaļina Poļiščuka, Viesturs Kairišs, Valters Sīlis un Elmārs Seņkovs. Aktiera jaunradītās lomas, piemēram, “Ezeriņš” (2014, Spēlmaņu nakts “Grand Prix” balva) apbūra gan tos skatītājus, kas gadiem ilgi bija redzējuši aktieri uz skatuves, gan tos, kuri Skani iepazina pirmoreiz.

Maija Arvena 2015. gadā Losandželosā (ASV) ieguva bakalaura grādu aktiermākslā ar filmu aktrises kvalifikāciju. Kā aktrise piedalījusies gan kino, gan teātra projektos.
Kopš Amerikas perioda aktrise filmējusies dažādās īsfilmās, piemēram, “Permission” un “Granny Murderer”. Latvijā aktrisi var redzēt TV seriālā “Viņas melo labāk”, filmās “Ko zina Klusā Gerda” un “Baltu ciltis”. Kā filmu aktrise Arvena debitēja spēlfilmā “Nameja gredzens” (2018), bet teātrī – ar titullomu “Inuaki reptilis manī” (Valmieras Vasaras teātra festivāls, 2018). Spēlējusi izrādē “Alise Brīnumzemē” (Latvijas Nacionālais teātris, 2019). Šodien klātienē aktrisi var redzēt izrādēs “Armastus” (Dirty Deal teatro, 2019) un “Grāmata zīme” (Ģertrūdes ielas teātris, 2019).
Maija ir redzama videoklipos, piemēram, „The Lonely Island” kopā ar tādām zvaigznēm kā reperis P. Diddy un aktieris Pols Rads, un iesaistījusies “LMT Straume” video sērijas stāstu veidošanā.

Lauma Kazaka ir komponiste un dziedātāja. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Studējot pie komponista Ērika Ešenvalda, Lauma strauji virzās profesionālā izaugsmē gan kā komponiste, gan dziesmu tekstu autore. Jau pašreiz Lauma aktīvi raksta pasūtījuma darbus: korāļus, populāro mūziku, mūziklus, teātra mūziku, mūziku orķestriem un koriem.
Līdzšinējie realizētie Laumas oriģinālmūzikas projekti iekļauj godalgu kordziesmu konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam” (2019), kormūzikas opusa pirmatskaņojumu sadarbībā ar JVLMA jaukto kori laikmetīgās mūzikas festivālā deciBels (2019), Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītas kora dziesmas pirmatskaņojumu Vācijā (2019), māksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei veltītu oriģinālmūzikas koncertprogrammu sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju mākslinieces personālizstādē “Kafijas kantāte” (2020).
Lauma papildus strādā kā pedagogs mūzikas skolā “Muzikālā darbīca”, pasniedzot ģitāras spēli, un ir līdzveidotāja “Solfeg.io” – inovatīvai mūzikas mācību aplikācijai bērniem un jauniešiem.

Ieva Lapkovska ir flautiste un komponiste, ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Ieva ir komponējusi mūziku, iedvesmojoties no Zentas Mauriņas daiļrades, ko izpildīja Zentas Mauriņas piemiņas istabā, rakstnieces eseju „Sirds mozaīka. Atbalsis (ar Vairas Vīķes-Freibergas komentāriem)” atvēršanas svētkos. Šobrīd Ieva sadarbojas ar dzejnieci Noru Grēniņu, komponisti Laumu Kazaku un mūziķi Mariannu Puriņu, veidojot muzikālo noformējumu dzejkoncertam „Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”.
Ieva ir piedalījusies JVLMA sociālās dzīves veidošanā, kur viņa darbojās „Vox Musicae” publicistikas elektroniskajā platformā, kā arī bija Latvijas simtgades rīcībkomitejas dalībniece, aktīvi plānojot un organizējot LV100 pasākumus. Praktizējusies “Latvijas Radio 3 Klasika” kā redaktore un veidojusi intervijas raidījumam “Jāzeps”. Piedalījusies jauno komponistu konkursā “II International Contest of the Moscow Conservatory for Young Composers”. Ieva vairākus gadus darbojusies kā mūzikas pasniedzēja, un pašreiz kā pedagoģe darbojas mūzikas skolā “Muzikālā darbnīca” un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā.

Marianna Puriņa ir vijolniece un pedagoģe, absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju. Pašreiz Marianna darbojas kā vijoļspēles skolotāja Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā, kā arī pasniedzot privātstundas.
Marianna ir spēlējusi dažādos ansambļos un orķestros, tai skaitā, “DD orchestra” un Latvijas Nacionālā teātra orķestrī. Ansambļu, stīgu kvartetu un orķestru sastāvos uzstājusies gan Latvijas koncertzālēs, gan Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā un citās Eiropas valstīs.

Inese Kalniņa ir profesionāla fotogrāfe, fotomāksliniece un pedagoģe. Inese veido fotoreportāžas aktuāliem galvaspilsētas kultūras notikumiem, sadarbojas ar kultūrtelpām (Mihaila Čehova Krievu teātris, Rīgas cirks u.c.), uzņēmumiem un veido privātas fotosesijas.
Personālizstāde “Pār-Rīga” ir veltīta neparastām Vecrīgas jumtu ainavām, radošumam un jauna spēka apjaušanai. Tas ir stāsts ar tēlainu sižetu un vēstījumu kolāžas tehnikā – no zeltainām baznīcu detaļām līdz vakara krēslas iespaidiem, autore no jauna atsedz to, cik dažādi mēs katrs redzam vienas un tās pašas lietas.
Fotogrāfe regulāri veido radošas personālizstādes, tai skaitā, vīriešu kailfoto izstāžu ciklu “Stihija. Vīrietis” (“The male element”), kas guvusi atzinību Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Krievijā un ASV, iegūstot augstu prestižā fotokonkursa “Black & White Spider Awards” žūrijas vērtējumu.

Vairāk informācijas: Nora Grēniņa, tel.: 22308778

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, sestdien, 12. septembrī, plkst. 13.00. aicina uz Dzejas dienu pasākumu Zeme izstaro gaismu. ČETRU DAŽĀDU PAAUDŽU AUTORU DZEJA IESTUDĒJUMĀ “ZEME IZSTARO GAISMU”

Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a, sestdien, 12. septembrī, plkst. 13.00. aicina uz Dzejas dienu pasākumu “Zeme izstaro gaismu”. Teātra studijas “Rampa” iestudējumā sasauksies četru dažādu paaudžu autoru dzeja.

Iestudējums ir veidots tā, lai dzejiskā pašapcerē sasauktos četru dažādu paaudžu autori. Pasākumā skanēs Laimas Akurateres, Kārļa Skalbes, Jāņa Butuzova un Alises Mētras dzeja Kultūras centra “Iļģuciems” teātra studijas “Rampa” aktieru izpildījumā. Pasākumā piedalīsies arī Studentu Prezidiju Konventa koris (diriģente Dace Bite). Režisore – Ināra Čakste.

Latviešu literatūras zelta laikmetu – 20. gadsimta sākuma paaudzi – pārstāvēs Kārlis Skalbe un viņa mierpilnais, šķietamas melanholijas cauraustais vēstījums.

20. gadsimta 30.–40. gadu dzejā debitējošo paaudzi pārstāvēs Laimas Akurateres, Jāņa Akuratera meitas, dzeja. Visaktīvāk viņa publicējās 30. gadu nogalē. 1948. gadā viņa sastādīja savu dzejoļu krājumu “Dažas dziesmas”, kuru nolēma neizdot, jo jaunās padomju dzīves realitāti un vērtības viņa nespēja pieņemt. (Dzejoļu krājums iznāca 30 gadus pēc dzejnieces nāves 1999. gadā.) Šogad ir Laimas Akurateres 110. jubilejas gads. Dzejnieks Imants Auziņš 1999. gadā, kad iznāca Laimas dzejoļu krājums, rakstīja: “Līdz šim Jāņa Akuratera meitu pazinām kā atdzejotāju. Tagad iepazīstam kādas smalkas, trauslas un stipras dvēseles ceļu milzu lūzumu laikmetā: no gaiša jaunības prieka – caur kara un pēckara bēdu melnumu – uz paļāvību Dievam – uz atdzimstošu ticību cilvēka iespējām.”

20. gadsimta 70.–80. gados debitējušo dzejnieku paaudzi pārstāvēs Jāņa Butuzova dzeja. Jānim Butuzovam ir iznākuši divi dzejoļu krājumi “Melnbaltās dominantes” (1980) un “Gaismas balāde” (1984). Viņa dzejai raksturīga tēlaina un emocionāla ekspresija.

No jaunākās dzejnieku paaudzes pasākumā izskanēs Alises Mētras dzeja. Pabeigusi Literārās akadēmijas 13. kursu, un drukātajos medijos viņas publikācijas lasāmas itin nesen. Viņas dzejā savijas romantismā sakņota tēlainība, smeldze un mūsdienu ikdienas atspulgi.

Ieejas maksa – 2.00 EUR;
skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.
Pasākums notiks muzeja dārzā. Lietus gadījumā ņemiet līdzi lietussargus!

Vairāk informācijas: Maira Valtere, 26703293, akuraters@memorialiemuzeji.lv, akuratera.muz@inbox.lv

Pasākuma foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.